Kas īsti ir veiksmīga valsts zīmolvedība?
Tas nozīmē, ka valsts atrodas uz kartes ne tikai ģeogrāfiski, bet arī no atpazīstamības viedokļa cilvēkiem ir skaidrs priekšstats par šo valsti. Ja piemīt abi aspekti, tad valsts patiešām ir uz kartes. To var panākt dažādos veidos. Valsts zīmolu var veidot gan caur tūrisma industriju, gan piesaistot investīcijas un talantīgus cilvēkus, ceļot vietējo pašapziņu vai, piemēram, veicinot eksportu.
Vai Latvija atrodas uz kartes?
Atkarīgs, par kuru tirgu runājam. Ja mēs vaicājam – vai Latvija ir uz ķīniešu kartes? Domāju, ka nav. Manuprāt, Ķīnas tirgus Latvijai šodien arī nav būtisks. No tāda viedokļa viss ir kārtībā. Ir jāizkristalizē piecas līdz desmit valstis, kurām jūs vēlaties būt svarīgi.
Kuras jūs ieteiktu?
Jāizvēlas trīs četri primārie tirgi un trīs līdz pieci ― sekundārie. Svarīgākais, lai izvēlētajām valstīm patiktu Latvija, jūsu produkti, tūrisma un investīciju iespējas, ekonomika. Runājot par konkrētām vietām, tās varētu būt, piemēram, Skandināvijas valstis vai Krievija. Tie ir tirgi, kur Latvija ir pazīstama un kuriem jūs varat kaut ko piedāvāt. Ķīnā, ASV vai Eiropas dienvidu valstīs Latvija ir mazpazīstama, tādēļ ar šiem tirgiem būtu grūti ko iesākt.
Jūs pats esat no Spānijas. Vai spāņiem ir priekšstats par Latviju?
Spāņi par Latviju joprojām zina maz. Mēs esam ļoti orientēti paši uz sevi. Ceļot esam sākuši salīdzinoši nesen, pēdējos 10–15 gados. Līdz tam spāņi arī diez ko nerunāja angliski. Tagad tas sāk mainīties, bet mēs joprojām atrodamies ļoti tālu no jums. Līdz ar to priekšstats par Latviju, Igauniju un Lietuvu ir neliels. Mēs zinām Baltijas valstis, bet nezinām, kā viena no otras atšķiras un ko īsti tur var apskatīt.
Nupat jūs prezentējāt ideju, ka Latviju pasaulē varētu popularizēt kā Eiropas pionieri. Pastāstiet vairāk par šo ieceri!
Jums ir bijusi veiksmīga krīzes pārvarēšanas politika. Latvija piedzīvoja smagu krīzi, bet atguvās no tās ātrāk par citām valstīm, jums ir straujākais iekšzemes kopprodukta kāpums. Ir paveikts labs darbs, kas varētu piesaistīt investoru uzmanību. Jums ir talantīgs darbaspēks. Latvija ― Eiropas pioniere! Manuprāt, tā ir drosmīga, iedvesmojoša ideja, kurai ir starptautiska perspektīva. Tā ir mācība, kurā dalīties ar citām Eiropas valstīm.
Vai šī ideja jau ir piedāvāta Latvijas atbildīgajām amatpersonām?
Esam to prezentējuši Latvijas institūtam.
Kādas atsauksmes saņēmāt?
Mēs to parādījām vienkārši kā piemēru. Pēc tam nenotika diskusijas. Mums šķiet, ja prezentēsim to vēl desmit reizes, tad Latvija sāks ticēt, ka šis patiešām ir veids, kā nest valsts vārdu pasaulē.
Daudzi latvieši pret šo veiksmes stāstu izturas diezgan skeptiski, sakot, ka joprojām nav atguvušies no krīzes.
Jā, es saprotu, par ko jūs runājat. Spānijā ir līdzīgi. Protams, lai varētu kaut ko panākt, vispirms pašiem latviešiem ir jābūt pārliecībai, ka viņi varētu būt Eiropas pionieri. Pirms šādas stratēģijas ieviešanas noteikti būtu jānoskaidro arī Latvijas iedzīvotāju, valdības pārstāvju un uzņēmēju viedoklis. Mēs to neesam pētījuši.
Latviešiem patīk Latviju prezentēt kā zemi, kas dzied. Ko jūs domājat par šādu zīmolu?
Veidojot valsts zīmolus, vienmēr ir jādomā par emocijām. Jūs nevarat vienkārši teikt: brauciet uz Latviju klausīties, kā mēs dziedam! Jums jāspēj to pārvērst emocijās - jāizceļ, kas šajā dziedāšanā ir tik neparasts, latvisks un atšķirīgs. Kas ir tās papildu emocijas, ko ārzemnieki var iegūt.
Visu interviju ar Gonsalo Vilaru lasiet žurnāla Sestdiena 15. – 21. maija numurā!