Vitas Mercas gleznu un dzīves neredzamie slāņi

Paldies par stāstu Vitai. Tās apbrīnojams vieglums un miers bija visu laiku viņas gleznās.

Lasīju rakstu un mazliet pat raudāju. Aizkustinoši, patiesi. Katram ir savs stāsts un tas ir brīnišķīgs. Šis ir iedvesmojošs, skaists un gribas Vitai draudzīgi uzpliķēt pa plecu. Piekrītu viņai, ka visa pamatā ir iekšējais nemiers, stress un tā nejaukā balstiņa, kas visu laiku atgādina, ka nedzīvo tā, kā vajadzētu dzīvot, proti, sajūta, ka kaut kas nav pareizi.

ārsti var atteikties operēt? Jādara taču viss iespējamais un arī neiespējamais, lai glābtu dzīvot gribošu cilvēku! Brīnumi notiek, gleznotājas stāsts ir tam piemērs. Paldies māksliniecei par atklātību, kas varbūt kādam palīdzēs nezaudēt cerību uz atveseļošanos!

Rīt noteikšu iegādāšos sestdienu, Vita ir mana mīļākā gleznotāja!!!!