Vēlas palielināt ātrumu
Kā stāsta uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) pārstāvis Egons Ālers, pašlaik ar vilcieniem tiek pārvadāti aptuveni 18 miljoni pasažieru gadā, taču līdz 2020. gadam plānots, ka tie būs jau 25 miljoni. Tajā pašā laikā, kā norāda Dienas aptaujātie sabiedriskā transporta plānotāji, vilciens izmaksu ziņā visefektīvākais ir maršrutos ar augstu iedzīvotāju blīvumu. Jo mazāks skaits pasažieru, jo vilciens salīdzinājumā ar autobusu ir neizdevīgāks.
To atzīst arī E. Ālers, kurš norāda, ka pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu ar vislielāko atdevi ir tieši elektrovilcienu zonā, kas ir aptuveni 80 kilometru rādiusā ap Rīgu. Tajā pašā laikā PV negrasās slēgt nevienu no pašreizējiem dīzeļvilcienu maršrutiem. «Mums pašlaik ir 540 vilcienu reisu dienā, no kuriem 200 ir tieši elektrovilcieni. Lai vairotu dīzeļvilcienu konkurētspēju, domājam par vairāku ekspresvilcienu radīšanu. Eksperimentālā kārtā esam palaiduši ekspresvilcienu maršrutā Rīga-Dobele ar pieturvietām tikai Jelgavā un Olainē. Ekspresis no Rīgas līdz Dobelei nokļūst stundā un septiņās minūtēs. Tas ir krietni ātrāk nekā ar autobusu vai automašīnu, tad šajos ekspreša reisos pasažieru piepildījums ir ļoti labs,» stāsta E. Ālers. Viņš arī norāda, ka pašlaik pie pašreizējām biļešu cenām bez valsts kompensācijām nevarētu pastāvēt neviens maršruts. «Tikai ar biļešu ieņēmumiem sevi atpelna pāris reisu rīta un vakara stundās maršrutos no Rīgas uz Jūrmalu un Saulkrastiem. Jāteic, ka biļešu ieņēmumi sedz tikai trešdaļu no visām izmaksām. Te gan jāmin, ka PV katru gadu 32 miljonus eiro maksā par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu,» stāsta PV pārstāvis. Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmuma pārstāvis uzskata tieši vilcienu ātruma palielināšanu, kas būs iespējama līdz ar sliežu ceļu un iekāpšanas peronu uzlabošanu.
Pagaidām būtiska vilciena priekšrocība ir atlaižu politika, kas paredz abonementa biļetēm darba dienās līdz pat 35% atlaidi. Taču jau ar septembri vilcieniem būs jāmeklē cits veids, kā piesaistīt pasažierus, jo, kā stāsta Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāve Zane Plone, septembrī tiks uzsākta tarifu izlīdzināšana visā valsts teritorijā, līdz ar to sāksies darbs pie vienotas biļetes izveides autobusiem un vilcieniem. Šāds princips jau šobrīd darbojas Aizkrauklē.
Visefektīvāk 50 km rādiusā
Sabiedriskā transporta padomes loceklis, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Lotārs Dravants uzsver, ka vilciena izmaksas uz vienu kilometru ir teju desmit reižu lielākas nekā autobusu izmaksas. Līdz ar to ļoti svarīgi, lai vilcieniem būtu pietiekams pasažieru piepildījums.
«Lai pasažieru vilciena reiss nebūtu ar zaudējumiem, vienā reisā jāpārvadā ap 200 pasažieru. Līdz ar to mazāk apdzīvotās vietās tomēr jāorientējas uz autobusu satiksmi, jo tas ir rentablāk. Vilciena pārvadājumi visefektīvākie ir 50 kilometru rādiusā ap Rīgu.»
Taujāts, kādēļ citās Eiropas valstīs tieši vilciens ir efektīvākais sabiedriskā transporta līdzeklis, L. Dravants min, ka tur ir pilnīgi cits iedzīvotāju blīvums. «Ja Rietumeiropā vidējais pilsētu iedzīvotāju skaits mērāms simts tūkstošus, tad mums tie ir vien pāris tūkstoši, izņemot lielās pilsētas.» L. Dravants gan prognozē, ka nākotnē līdz ar jaunu, modernu vilcienu ieviešanu vilcienu pasažieru skaits noteikti pieaugs, īpaši Rīgas reģionā. Jāpiebilst, ka iepriekš centieni iegādāties jaunus, modernus pasažieru vilcienus beidzās bez rezultātiem, turklāt, kā vēstīja laikraksts Dienas Bizness, diskusijas savērpušās arī ap jauno vilcienu iepirkuma organizēšanu.
Pašvaldības vēlas vilcienus
Jāteic, ka Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji gan nevēlas piekrist apgalvojumam, ka vilciens visefektīvākais ir tikai 50 kilometru rādiusā ap Rīgu. Piemēram, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis uzsver, ka Daugavpilij vilciena savienojums ar Rīgu ir ļoti būtisks, jo vilciens, no pasažieru viedokļa raugoties, ir ērtāks un ātrāks par autobusu. «Ja vilcieni no Rīgas uz Daugavpili kursētu biežāk, pasažieri pilnīgi noteiktu izmantotu tos, nevis autobusus,» pārliecināts Jānis Lāčplēsis.
Vilcienu kā pasažieriem draudzīgu pārvietošanās veidu, kas būtisks arī pilsētas attīstībai, min arī Valmieras pilsētas domes izpilddirektors Aigars Vītols, gan atzīstot, ka pašlaik vilciens esot mazāk konkurētspējīgs par autobusu. «Vilcienam ir visas iespējas kļūt par galveno pasažieru pārvadātāju maršrutā Valmiera-Rīga, ja vien tas saīsinātu ceļā pavadīto laiku. Pašlaik vilciens no Valmieras uz Rīgu kursē divas stundas un 45 minūtes, tas ir daudz par ilgu, īpaši, ja autobuss brauc tikai divas stundas 20 minūtes. Ja vilciens varētu braukt ar lielāku ātrumu, tas noteikti izkonkurētu autobusu. Jāteic, ka mēs arī vēlētos, lai vilcieni uz Rīgu kursētu biežāk,» atzīst A. Vītols.
Grūta reisu saskaņošana
Viens no būtiskiem jautājumiem pasažieriem, kas vēlas nokļūšanai Rīgā izmantot vilcienu, bet dzīvo vietās, kurās nav dzelzceļa staciju, ir par vietējo autobusu reisu no laukiem līdz pilsētām, kurās ir dzelzceļa stacijas, saskaņošanu ar vilcienu pienākšanas un atiešanas laikiem. Viena no lielākajiem iekšzemes autobusu pārvadātājiem a/s CATA izpilddirektors Andrejs Malkavs gan norāda, ka pašlaik tas esot grūti izdarāms. «Maršrutu tīkls tiek veidots, lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas to darba laikā. Lielākoties tad arī kursē vienīgie autobusu reisi. Tos nevar pieskaņot vilcieniem, kuru reisi ir pavisam citos laikos. Turklāt maršrutu tīkla veidošana un reisu saskaņošana jau vairākus gadus nav pārvadātāja kompetencē, tas ir vienīgā sabiedriskā transporta pasūtītāja - ATD - pienākums un atbildība,» stāsta A. Malkavs.
ATD gan nepiekrīt A. Malkava apgalvojumam par problēmām saskaņot autobusu un vilcienu reisus. «Nav tādu normatīvo aktu, kas nosaka, cikos autobusam jābūt konkrētā pieturvietā. Tā kā sabiedriskais transports primāri paredzēts tieši iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, ikviens pasažieris tiek aicināts iesūtīt ierosinājumus par izmaiņām autobusu kustību sarakstā, pieturvietu izvietojumā, par papildu maršrutu vai reisu nepieciešamību ATD vai plānošanas reģioniem. Turklāt izmaiņas autobusu kursēšanas grafikos var veikt operatīvi,» stāsta Z. Plone.
A. Malkavs atzīst, ka pašlaik būtiska vilcienu priekšrocība ir to tarifu politika. «Vilcienos darba dienu abonementu biļetēm ir 35% atlaide, autobusos tādas nav. Cilvēkiem, kas regulāri mēro ceļu no kādas pilsētas, piemēram, Siguldas, uz darbu Rīgā, autobusi ir pārāk dārgi. Tomēr autobusu pārvadātāji domā par citām priekšrocībām salīdzinājumā ar vilcieniem. Piemēram, teju visos starppilsētu autobusos pieejams Wi-Fi,» skaidro CATA izpilddirektors.