Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

50 gadu nācijas pāršķelšanai

Trauksmes signāls 1961. gada 13. augusta rīta agrumā amerikāņu barakās Berlīnē sākotnēji šķita kā ierasto mācību sākums. Taču karavīri bija pārsteigti, kad izskanēja komanda doties uz noliktavu pēc ieročiem. Tā bija pirmā reize, kad tika pavēlēts kas tāds. Ap pulksten četriem puspieciem karavīru vienība sasniedza Potsdamas laukumu Berlīnes sirdī, kur pavērās skats, ko tikai retais pirms tam spēja paredzēt.

«Saulei lecot, mēs vērojām, kā mūrnieki sāka uz ielas likt betona bluķus, apmeta tos ar javu un turpināja nākamo kārtu,» atmiņās ar The Local dalās 70 gadu vecais Rasels Svensons, kurš no 1960. līdz 1962. gadam pildīja dienesta pienākumus Berlīnē.

«Tā bija kā simboliska siena, proti, to varētu viegli nogāzt,» būvi pirmajās dienās atceras bijušais kareivis. Jauno barjeru sargāja krievu tanki, un spēkos mazākā Rietumu puse neticīgi nolūkojās, kā Berlīne tiek sadalīta divās daļās, nolaižot pēckara pasaules dzelzs priekškaru starp PSRS vasaļiem un pārējo Eiropu.

Nāves joslas dzimšana

Šajā sestdienā aprit 50 gadu kopš dzelzs priekškara spilgtākā simbola - Berlīnes mūra - celtniecības sākuma. Tieši pirms pusgadsimta Austrumvācija sāka īstenot sevišķi slepeno plānu Operācija Roze, kurā tika iesaistīti desmitiem tūkstošu kareivju un strādnieku.

Līdz 1961. gada augustam vairāk nekā 2,5 miljoni no 19 miljoniem Austrumvācijas iedzīvotāju bija devušies uz Rietumiem. Turklāt bēgļu plūdi nemazinājās. Ik dienas līdz pat trim tūkstošiem pameta dzimteni, liekot komunistiskajai varai baidīties, ka valsts kļūs tukša. Lai gan vēl divus mēnešus pirms tam Austrumvācijas jeb Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) komunistiskā režīma līderis Valters Ulbrihts noliedza fiziskas robežšķirtnes būvniecības plānus, pirms pusgadsimta tika likti pamati tam, kas nākamo 28 gadu garumā kļuva par vienu no necaurejamākajām robežām pasaulē.

Sākotnēji mūra būvē režīms izmantoja it visus materiālus, kas gadījās pa rokai: dzeloņstieples, ķieģeļus, betonu un pat koka plāksnes. Taču laika gaitā siena pārvērtās par stingri nocietinātu robežu, kas augstumā sasniedza 3,6 metrus un stiepās vairāk nekā 155 kilometru garumā, no kuriem 43 kilometri aptvēra Rietumberlīni, kas bija kļuvusi par galveno bēgšanas punktu visiem, kuri kāroja pamest padomju teritorijas. Mūri ieskāva sargtorņi un uzraudzīja kareivji, kuru uzdevums bija neļaut nevienam pārbēgt uz Rietumiem.

Nāve draudēja ikvienam, kurš uzdrošinātos šķērsot robežu. Ne velti robeža starp varas noteikto drošības zonu un mūri Austrumvācijas pusē tika dēvēta par nāves joslu. Zināms, ka, mēģinot to šķērsot, bojā gājuši vismaz 136 cilvēki, tostarp deviņi bērni. Taču vēsturnieki domā, ka bēgšanas mēģinājumi prasījuši 600-700 cilvēku dzīvību, raksta AFP.

Aizliedz kontaktus

Vācieši bija sašutuši par Berlīnes mūri, kas vienas nakts laikā izpostīja neskaitāmas ģimenes un šķīra tās teju uz trim desmitgadēm. Rietumberlīnē pie mūra tika rīkotas demonstrācijas, un toreizējais Rietumberlīnes mērs Villijs Brants vainoja amerikāņus, ka tie pieļāvuši robežas celtniecību.

Austrumu pusei VDR vara liedza uzturēt kontaktus ar Rietumiem. Sargiem tika stingri pieteikts dokumentēt ikvienu komunikācijas mēģinājumu. Par piemiņu Berlīnes mūra celtniecības piecdesmitgadei Berlīnē atklātajā izstādē The Other View/Cits skats eksponētas fotogrāfijas, ko uzņēmuši Austrumvācijas kareivji, norāda Bloomberg. Tās papildina sargu pieraksti. «Nordgrābene, 12.40. Divi rietumberlīniešu celtnieki novilka bikses un parādīja robežsargiem kailu pēcpusi,» vēsta kāds ieraksts. «Pūderiela, 11.30. Vīrietis pārmet pār sienu Bild laikrakstus,» norādīts neskaitāmos kareivju pierakstos, kuros izteikti aicinājumi bēgt, uzskaitīti pārmestās pārtikas krājumi un dokumentēti citi rietumberlīniešu saskarsmes mēģinājumi. Piekļūšana mūrim bija ierobežota tikai VDR pusē.

Atjauno mūra fragmentus

Vācija Berlīnes mūra 50. gadskārtu atzīmēs ar klusuma brīdi, kurā pieminēs cilvēkus, kas zaudējuši dzīvību, mēģinot šķērsot robežu. Piemiņas pasākumā Berlīnes mūra memoriāla vietā, kur saglabājušies vieni no nedaudzajiem mūra fragmentiem, piedalīsies arī kanclere Angela Merkele un prezidents Kristiāns Vulfs.

Pilsētā plānota plaša piemiņas pasākumu programma, par pieredzēto stāstīs mūra celtniecības aculiecinieki un cilvēki, kas palīdzēja ļaudīm izbēgt no Austrumvācijas. Notiks upuru biogrāfiju lasījumi, koncerti, durvis vērušas vairākas piemiņas izstādes.

Vācijā norit mūra atjaunošanas kampaņa, lai saglabātu nākamajām paaudzēm un vēstures kārajiem tūristiem daļiņu no dzelzs priekškara šausmu parauga. No 1989. gadā kritušā mūra daudz kas pāri nav palicis, jo cilvēki saviļņojumā to ātri demontēja. Taču pēdējos piecos gados atjaunots ap 800 metru garš mūra fragments.

«Raugoties no šodienas perspektīvas, tūristiem būtu labāk, ja mēs būtu saglabājuši kādu garāku mūra posmu,» aģentūrai Reuters norādījis pilsētas mērs Klauss Vovereits. Tūristi bieži neizpratnē meklē dzelzs priekškara paliekas, un gados jaunie berlīnieši interesējas, kā agrāk izskatījusies pilsēta. «Toreiz mēs bijām pārāk priecīgi, redzēdami to sienu pazūdam,» uzsvēra mērs. Pilsētnieki centās nogāzt mūri līdz pamatiem, baidoties no jauna šķīruma.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?