Decembra sākumā lielākās ziņu aģentūras informēja, ka Irākā bruņotas vardarbības rezultātā novembrī nogalināti 948 cilvēki. Diez vai to kāds bija tā iedomājies, kad sabiedroto militārie spēki pirms četriem gadiem svinīgi pameta no diktatora skavām atbrīvoto valsti, tomēr vairākus gadus vēlāk situācija joprojām saglabājas nestabila un balansē uz pilsoņu kara robežas.
Drīzumā sabiedroto spēki grasās pamest arī Afganistānu, un daudz kas norāda uz to, ka arī šo valsti varētu sagaidīt līdzīgs liktenis. ASV jau kādu laiku aktīvi cenšas pierunāt Afganistānas prezidentu Hamīdu Karzajī noslēgt abu pušu sadarbības līgumu, kas paredzētu valstī atstāt 8000 amerikāņu karavīru arī pēc NATO spēku promdošanās. Tas būtu zināms drošības garants pie varas esošajai valdībai, un amerikāņi varētu saglabāt savu klātbūtni un ietekmi valstī.
Redzot, cik labi ar kārtības uzturēšanu sokas 4000 amerikāņu karavīru Irākā, Karzajī tiešām nav vieglas izvēles priekšā. Ņemot vērā lielo dezertieru skaitu no afgāņu armijas vienībām, kuras cīnās NATO armijas pusē, un šķietami neizsmeļamo Taliban kaujinieku pieplūdumu, var secināt, ka sabiedroto tiesības atrasties šajā valstī tikai retajam Afganistānas iedzīvotājam šķiet tiešām pamatotas.
Arī pašreizējā afgāņu valdība var tikt uzskatīta par tādu, kas sadarbojas ar Rietumiem, tāpēc spiediens paturēt vismaz piedāvātos 8000 karavīru ir pietiekami liels. Tomēr ir arī cits risinājums - valdība var nostāties pretējā pusē, kļūt par savējo un atbalstīt pēc iespējas ātrāku NATO karaspēka aizbraukšanu. Vašingtonas un Kabulas pēdējā laika attiecības drīzāk liecināja par tuvināšanos otrajam variantam, Afganistānas prezidents, piemēram, skaļi nosodīja jaunākos bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kuros bieži gāja bojā nevainīgi civiliedzīvotāji.
Nedēļas nogalē Karzajī, iespējams, arī pieņēma izšķirīgo lēmumu. Sestdien Afganistānas galvaspilsētā negaidīti ieradās ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels, taču Karzajī neizmantoja iespēju ar viņu tikties un tā vietā devās uz Irānu, lai tur tiktos ar prezidentu Hasanu Rohani.
Valsts vadītāju sarunas rezultējās ar noslēgtu stratēģisko vienošanos, kas paredz abu valstu ilgtermiņa sadarbību kultūras, politikas un ekonomikas sfērās. Paralēli tika parakstīta arī vienošanās par sadarbību drošības jautājumos, ko faktiski var uzskatīt par atteikumu ASV piedāvājumam. Irāna jau iepriekš bija aicinājusi Afganistānu neparakstīt vienošanos ar ASV, un pēc tikšanās ar Karzajī Irānas prezidents savā Twitter kontā bija ierakstījis, ka «reģions jāpamet visām svešā karaspēka vienībām».
Šķiet, ka reģionā šobrīd norit zināmas pārbīdes, Irāna pēc tās nesenās diplomātiskās atdzīvināšanas piedzīvo otro jaunību un tagad sākusi aktīvi iesaistīties Afganistānas problēmu risināšanā. Irānas prezidenta mājaslapā rohani.ir, piemēram, parādījušies foto, kur viņš redzams treniņtērpā nūjojam pa Teherānas kalnaino apkārtni un sarunājamies ar vietējiem snovbordistiem, kuru vidū ir arī sievietes. Nu gluži kā Baraka Obamas publiskie atvaļinājumi Havaju salās vai Vladimira Putina tīģeru medības.