IZM Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere Dienai pastāstīja, ka sākotnēji pedagogam būs jāinformē izglītības iestādes vadība par konkrētām situācijām, savukārt skolas vadībai turpmāk jādrošina attiecīgi atbalsta pasākumi.
Ja tiks konstatēta agresīva skolēna uzvedība, pirmais solis būs viņa izolēšana no mācību stundas. Skolēns tiks aizvests uz telpu, kurā strādā sociālais pedagogs vai skolas psihologs, un šāds mācību process skolēnam var ilgt no vienas mācību stundas līdz pat mācību dienas beigām atkarībā no situācijas nopietnības. Nākamais solis būs rakstiska informācija par skolēna uzvedību viņa vecākiem un aicinājums sadarboties ar skolu. Ja nebūs iespējams atrisināt situāciju izglītības iestādes ietvaros un sadarboties ar vecākiem, skolas vadībai būs tiesības pieaicināt nepieciešamos speciālistus un iesaistīt attiecīgo pašvaldību.
B. Bašķere paskaidroja, ka svarīgi ir atbalsta pasākumi skolotājiem, piemēram, regulāras antimobinga mācības un zināšanu atjaunošana. Viņa arī norādīja, ka nav izslēgta iespēja par dienas centru izveidi, kuros mācītos bērni ar agresīvu uzvedību, bet šī ideja ir vairāk nākotnes perspektīva, jo tagad ir nepieciešami ātrāki risinājumi.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa Dienai skaidroja, ka konkrētu rīcības soļu izstrāde bija nepieciešama, jo inspekcija ir saskārusies ar atsevišķiem gadījumiem, kad skolēnu uzvedība apdraudēja gan viņus pašus, gan citus, bet viņu vecāki atteicās sadarboties, un nebija juridiski korekta risinājuma, kā rīkoties šādās situācijās. L. Rieksta-Riekstiņa norādīja, ka VBTAI redzeslokā tādi gadījumi kā saduršana ar šķērēm, žņaugšana, arī situācijas, kad bērni apdraud paši sevi, ne tikai citus, parādās septiņas līdz desmit reizes gadā.
Dienas aptaujātie psihologi norādīja, ka izstrādātie priekšlikumi galvenokārt ir vērtējami pozitīvi, bet arī atzina, ka šobrīd nerodas skaidrība, kā tad skolēnam tiks palīdzēts. Jēkabpils vakara vidusskolas psiholoģe un Jēkabpils pilsētas un novadu psihologu metodiskās apvienības vadītāja Sarmīte Jaševa pastāstīja, ka jau pašlaik gadījumos, kad skolēns izglītības iestādē sāk agresīvi uzvesties, viņš tiek aizvests uz citu telpu, bet tas esot īslaicīgs risinājums. Viņa uzsvēra, ka svarīgi būtu organizēt atbalsta pasākumus un mācības pedagogiem, jo viņiem atsevišķās situācijās trūkst zināšanu, kā strādāt ar agresīvi noskaņotiem bērniem. S. Jaševa norādīja, ka svarīgi ir iesaistīt arī skolēna vecākus problēmas risināšanā, bet, ja vecāki atsakās risināt problēmu, efektīvi ir sadarboties ar citām iestādēm, piemēram, bāriņtiesu, jo tad vecāki situāciju sāk uztvert nopietnāk.
Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Marija Ābeltiņa Dienai minēja, ka svarīgi jau sākumā, kad bērns sāk izrādīt agresivitāti, izmantot skolas psihologa potenciālu un censties izzināt agresivitātes cēloņus. No izstrādātajiem priekšlikumiem viņa atzinīgi vērtēja antimobinga programmas izmantošanu, kurā, piemēram, tiek iesaistīta visa klase un tiek izrunāts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, ko iesākt ar dusmām un bailēm. Viņa skaidroja, ka ir grūti definēt, kas ir agresīvs bērns, tomēr norādīja, ka ir svarīgi uzmanību pievērst katram konfliktam, jo agresija veidojas pakāpeniski un par problemātisku skolēna uzvedību liecina konfliktu atkārtošanās.
IZM noteikumu projektu sāka gatavot jau pērnā gada jūlijā, izvirzot mācību satura apguvi ģimenē kā galveno situācijas risinājumu, tomēr laika gaitā, uzklausot citu institūciju ieteikumus, kā arī veicot pētījumu par korekcijas sistēmas izveidi izglītojamajiem ar agresīvas uzvedības traucējumiem, secināja, ka iepriekš izvirzītie priekšlikumi nebūs labākais situāciju risinājums, tāpēc pilnveidoto noteikumu projektu ar jaunajiem priekšlikumiem IZM izskatīšanai valdībā iesniegs līdz šā gada 1. martam.