Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Sestdiena, 21. decembris
Saulcerīte, Tomass, Toms

Alus ar lielu pievienoto vērtību

Latvijas alus nozare ir lielu izaicinājumu un pārmaiņu priekšā, taču tai neapšaubāmi nākotnē ir vērā ņemamas izaugsmes iespējas. Tā ir galvenā atziņa, kuru pauda uzaicinātie eksperti, kas piedalījās pirmajā Alus kongresā Latvijā, kas notika alus darītavas Aldaris 150. jubilejas pasākumu ietvaros. Jau pašlaik alus nozare valstij gadā nodokļos samaksā vairāk nekā 50 miljonus eiro un pircējiem iespējams iegādāties 650 Latvijā ražotu alus šķirņu.

«Neizbēgams ir fakts, ka alus tirgus īpatsvars tuvākajā nākotnē saruks. Taču labā ziņa ir tā, ka nozares pievienotā vērtība naudas izteiksmē pieaugs,» uzsver Aldara valdes priekšsēdētājs Marguss Kasteins. Viens no iemesliem, kādēļ alus patēriņš mazināsies, ir Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums. Taču atlikušo iedzīvotāju pirktspēja līdz ar ekonomikas attīstību varētu pieaugt. Tas nozīmē, ka pircēji aizvien vairāk vēlēsies iegādāties kvalitatīvu alu, kuru iespējams patiešām baudīt. Šādas tendences jau ir vērojamas pašlaik, un redzams, ka pircēji arvien lielāku interesi izrāda par mājas stila jeb Craft alu. Tas, kā norāda M. Kasteins, ir izaicinājums lielajiem alus ražotājiem, jo līdz šim lielākā to produkcijas daļa bija lētais un stiprais alus PET iepakojumā. Jāpiebilst, ka šis alus pašlaik aizņem teju 50% no visa Latvijā saražotā alus, kas ir neproporcionāli daudz un kavē nozares attīstību. Tāpēc, kā stāsta M. Kasteins, tirgū aizvien vairāk sāks dominēt Premium un Craft alus. Tas ļaus nozarei kļūt radošākai un inovatīvākai. «Mēs prognozējam, ka īsti alus nozare un alus kultūra attīstīsies pēc 2018. gada, kad PET alus īpatsvars būs sarucis līdz 30%. Tieši tāpēc mēs orientējamies uz mājas stila jeb Craft alus ražošanu. Jā, tie ir visdārgākie, bet ar vislielāko pievienoto vērtību,» uzsver M. Kasteins. Viņš arī iezīmē vidējā Latvijas alus dzērāja portretu. Tas ir vīrietis - lai arī sieviešu alus cienītāju skaits pieaug, vidējais alus cienītājs ir precējies, un viņam ir bērni. Viņš alu lieto vairāk nekā vienu reizi nedēļā un dara to ne tikai mājās, bet arī viesos un krodziņos.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un bijušais Aldara vadītājs Vitālijs Gavrilovs bilst, ka alus nozarei noteikti ir ievērojams izaugsmes potenciāls, jo tas vienmēr ir bijis «tautas dzēriens un tautas kultūras sastāvdaļa».

Var būt stilīga

Tam, ka alus nozare ir lielu pārmaiņu priekšā, piekrīt arī ekonomikas eksperti. DNB bankas sociālekonomisko jautājumu eksperts Pēteris Strautiņš bilst, ka līdz šim alus nozare ir iekritusi pati sava pesimisma slazdos. « Komercbankas sirga ar pārlieku optimismu par nebeidzamu augšupeju un vieglprātīgi izsniedza kredītus, turpretim alus nozare gluži pretēji bija pārliecināta, ka ražotāji ir samērā vārgi, bet patērētāji nabadzīgi, tāpēc arī uzaudzēja šo neproporcionāli lielo lētā un stiprā alus segmentu. Lielie alus ražotāji laikus nepamanīja tirgus izaugsmi, toties to veiksmīgi izdarīja mazie alus ražotāji, attīstot nu jau ļoti pieprasīto Craft alus segmentu. Priecājos, ka tagad šai tendencei seko arī lielie ražotāji. Turklāt esmu pārliecināts, ka alus nozares prognozes par Craft alus pieaugumu ir pārāk pieticīgas. Tā ka nozarei ir daudz lielākas iespējas audzēt savu naudisko vērtību,» teic P. Strautiņš.

Arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis alus nozares nākotni saskata, tieši attīstot Premium un Craft alus segmentu. «Alus dzeršanai ir jākļūst stilīgākai, modernākai un veselīgākai,» norāda Ģ. Rungainis. Taču, ja alus nozari reprezentēs «deklasēts elements ar divlitrīgu stiprā alus pudeli, būs grūti sabiedrību pārliecināt, ka alus dzeršana ir stilīga. Tāpat nozarei jāmaina dominējošais priekšstats, ka alus ir neveselīgs un dara cilvēku resnu. Citādi slaidas meitenes nekad šo dzērienu nepatērēs. Taču lielākais drauds alus nozarei, protams, ir demogrāfija. Alus dzērāju kļūst mazāk, tie noveco, arī daudzi no aizbraucējiem bija tieši alus cienītāji, bet tā jau ir ne tikai alus nozares, bet visas ekonomikas kopēja problēma,» pārliecināts Ģ. Rungainis.

Akcīze alum jāceļ

Atsaucoties uz Ģ. Rungaiņa minētajiem demogrāfiskajiem draudiem, Saeimas deputāts Imants Parādnieks (NA) minēja, ka viņa priekšlikums ir paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, ko jau ir atbalstījusi valdība, un viņš ieteiktu vienu vai pusotru centu no nodokļa ieņēmumiem par katru pārdoto alkohola pudeli novirzīt ģimenes valsts politikas īstenošanai. Deputāts arī minēja, ka būtu lietderīgi diferencēt akcīzes nodokli alum pēc tā tilpuma un stipruma. Alum virs 5,8 grādiem, kurš ir lielākā iepakojumā par vienu pinti, piemērojot paaugstinātu akcīzi.

Arī Alus darītāju asociācijas vadītāja Ināra Šure piekrīt, ka akcīzes nodoklis alum ir jāpaaugstina, jo tas padarīs dārgāku PET alu un samazinās tā patēriņu. I. Šure uzsver, lētais alus, kuram ir septiņi grādi un kurš iepakots divlitrīgā plastmasas pudelē, ir slikts produkts un nenāk par labu nedz nozarei, nedz sabiedrības veselībai. Tajā pašā laikā I. Šure uzsver, ka vēlētos sagaidīt lielāku prognozējamību valsts kopējā nodokļu politikā, citādi ražotājiem ir grūti plānot savu attīstību ilgtermiņā. Tāpat nozarei sasāpējis jautājums ir arī par tukšo alus pudeļu depozīta sistēmu, kur pagaidām risinājuma nav.

Mārketings un reklāma

Visi eksperti ir vienisprātis, ja ražotāji negrib konkurēt tikai ar cenu, kas ir vissliktākais konkurences veids, arī patērētājiem, jo lētam ir grūti būt kvalitatīvam, tad jāinvestē spēcīgu zīmolu izveidē. Tas, protams, izvirza jautājumu par reklāmu un mārketingu. Kā zināms, ik pa brīdim no Veselības ministrijas (VM) ir dzirdami priekšlikumi par nepieciešamību stingrāk ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu. Kā norādīja mediju aģentūras OMD direktors Henrijs Bukavs, interneta laikmetā ir diezgan grūti ierobežot reklāmu. Visefektīvākā būtu nozares pašregulācija, piemēram, iekšēja alkoholisko dzērienu ražotāju vienošanās, ka reklāmas televīzijā un radio tiek rādītas tikai pēc desmitiem vakarā.

Striktāka savā viedoklī ir VM pārstāve Alise Krūmiņa, kura uzsver - reklāmas ierobežojumi ir nepieciešami, jo tie pasargās jauniešus no pārmērīgas alkohola lietošanas, iespējams, viņi to sāks lietot vēlākā vecumā. A. Krūmiņa norāda, ka reklāmas ierobežošanas pasākumu galvenā mērķauditorija ir nevis pieauguši un nobrieduši cilvēki, bet tieši jaunieši, kuri visvairāk ir pakļauti reklāmu ietekmēm.

Jāpiebilst, ka rūpes par sabiedrības veselību izrāda arī pati nozare. Piemēram, Aldaris atkarību profilaksē sadarbojas ar biedrību Esi brīvs no atkarībām!. Ražotāju vidū izpratne, ka mārketinga aktivitātēm jāiet kopā ar atkarību profilaksi, kļūst aizvien populārāka.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?