Fazekašs ir kolorīta personība, jo pats atzīstas, ka par uzmanības trūkumu nevar žēloties. Kad iebraucam Gulbenes novada Daukstes pagastā, ceļu krustojumā uz vīnogu audzētāja Gruzīšu mājām nav norādes, bet kovboja apģērbā tērptajam kungam garām pabraukt nevaram.
Pētot savu dzimtas koku, Andrāšs uzzinājis, ka vectēvs ir spānis no Barselonas, kurš reiz braucis uz vīnogu svētkiem Itālijā, kur iepazinies ar skaistu itālieti, viņiem piedzimusi Andrāša māte. Savukārt viņa, studējot Parīzē franču, itāļu un ungāru valodu, iepazinusies ar ungāru, kas tur mācījies par dzelzceļa tiltu būvinženieri. «Kad dzirdu spāņu valodu, tā sirdij liekas vistuvākā, laikam vectēva spāņu gēns manī ir visizteiktākais,» atklāj Andrāšs, kuru uz Latviju savukārt atvedusi mīlestība pret latvieti Mirdzu. Dzīve esot bijusi raiba, kā tagad skeptiski par sevi saka - biju tik dulls, ka nodarbojos ar boksu. Sportista gaitas reiz atvedušas uz Jūrmalu, kur sastapis savu liktenīgo sievieti.
Andrāšs aicina viņu uzrunāt uz tu, jo pat Dievu mēs uzrunājam šajā formā. Viņš gatavs nodziedāt serenādi spāniski un itāliski. Atklāj, ka muzikalitāte piemītot arī viņa dēliem Andim un Sandim, tāpat meitai Vitai. Mājās bieži skanot ģitāra un klavieres.
Andrāšs stāsta, ka jau no bērnības viņam esot spējas paredzēt un, protams, Latvijā neatstāt vienaldzīgu iespaidu.
Viņš ir pateicīgs daudziem Latvijas dārzkopjiem, selekcionāriem un zinātniekiem, kas palīdzējuši izprast Latvijas klimatiskos apstākļus un pievērsties īstajam aicinājumam - vīnogu audzēšanai un selekcijai. Pirmo krustojumu veicis 1986. gadā. Kopš tā laika radītas neparastas šķirnes, kas pārsteidzot arī pieredzējušus meistarus.
Andrāšs ar humoru stāsta par daudziem savas dzīves gadījumiem Latvijā, bet reizēm neizprot latviešu vienaldzību, kad, viņaprāt, vajag reaģēt ātrāk un noteiktāk.
Joprojām gadoties pārpratumi latviešu valodā, kad, piemēram, frizētavā licis matus nozāģēt, nevis nogriezt. Kad Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Andris Dišlers ar speciālu jauniegūtu ierīci mērījis cukura daudzumu Andrāša radītās šķirnes Gauja ogās, iesaucies: «Bāc!», otrs viņa kolēģis piebildis: «Ej tu nost!» Nevarējis saprast, ko viņi runā, kāds sakars ar badu un kur viņam jāiet, bet izrādījies - tie bijuši sajūsmas saucieni, jo viņam izdevies Latvijas apstākļos radīt īpaši saldas ogas. Gaišajās ogās Gauja cukura līmenis sasniedz 21,6 procentus, gandrīz tikpat daudz Edītē un zilajās bezsēklu ogās Mārīte, kas arī ir brīnums, jo ir pirmā tāda veida šķirne Latvijā. Santa esot superoga, jo ir šķirne, kam ir tikai sievišķie ziedi.
Vīnkopis stāsta, ka atradis atsaucīgus un jaukus cilvēkus Valmieras pusē, kur arī ierīkojis vīna dārzu un attīsta selekciju. Viņa neparastās šķirnes esot ievērojuši arī selekcionāri no ASV un citām zemēm, bet viņš uzskata, ka to patentam jāpaliek Latvijas īpašumā.