Andrejs iestājies bezdarbniekos un meklējis citu darbu, taču to, kā viņš pats saka, šajos laikos atrast ir bezcerīgi. Drūmās domas kliedētas, sportojot, makšķerējot, uzlabojot savas metināšanas iemaņas un citādi labi pavadot laiku. Bezdarbnieka statusā Andrejs pabija deviņus mēnešus, līdz Komforts aicināja viņu un citus metinātājus, arī atslēdzniekus atgriezties darbā. Jaunas darba rokas bija vajadzīgas, jo uzņēmums apsīkušo vietējo tirgu pamazām centās kompensēt, audzējot eksportu.
Tādi uzņēmumi kā Komforts, kas par spīti krīzei ir spējuši piecelties, veiksmīgi pārorientējoties uz eksportu, pamatā arī būs tie pionieri, kas radīs jaunas zudušās darba vietas.
Samazināja par 40%
Kā stāsta Komforta valdes priekšsēdētājs Laimonis Lapiņš, 2008. gadā vēl nekas neliecināja par krīzi, taču situācija radikāli mainījās 2009. gada pirmajā pusē, kad noieta apjomi pašmājās saruka divkārt, bet eksports tobrīd vēl bija samērā neliels. Uzņēmumam nācās izšķirties starp divām smagām alternatīvām - būtiski samazināt strādājošo algu vai darbinieku skaitu. Svaru kausi nosvērās par labu otrajam variantam. Uzņēmums samazināja darbinieku skaitu par 40% - no 166 līdz 100 cilvēkiem, saka L. Lapiņš. Štatu «īsināšana» pamatā skāra mazāk kvalificēta darba darītājus - atslēdzniekus, metinātājus. Savukārt inženiertehniskais sastāvs saglabāts, lai neciestu jaunu produktu izstrāde un esošo pilnveide, norāda Komforta vadītājs.
Latvijā lielākā kokapstrādes a/s Latvijas finieris (LF) savukārt dziļāko ekonomikas lejupslīdi izjuta 2008. un 2009. gada mijā, kad pārdošanas apjomi sasniedza pusi no ierastā, Dienai saka uzņēmuma vadītājs Juris Biķis. Vietējais tirgus, pēc viņa teiktā, pilnībā apstājās. Grūti gāja arī eksporta tirgos, jo ievērojami saruka dārgākas produkcijas - saplākšņa - noiets. Tas paredzēts galvenokārt autobūvei. Nācās atgriezties pie zemākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanas, ko pārsvarā izmanto būvniecībā. LF atsevišķās ražotnēs samazināja maiņu un arī darbinieku skaitu - līdz 1400 cilvēkiem.
«Taču, apjomiem pieaugot, šajā gadā dažās ražotnēs maiņu darbs rit pilnā apmērā, plānojam arī atjaunot darba attiecības ar aptuveni 200 bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem, līdz ar to darbinieku skaits sasniegs 1600,» cerīgi nākotnē raugās LF vadītājs. Savukārt Komforts, palielinot noietu eksporta tirgos, darbinieku skaitu kāpinājis līdz 121 cilvēkam. «Darbinieku skaitu līdz 2008. gada līmenim gan nedomājam kāpināt, jo daudzus darba procesus esam efektivizējuši un optimizējuši. Tāpēc uzskatām, ka krīzei ir arī pozitīvā puse, kura ir likusi pārvērtēt mūsu uzņēmuma, darbinieku potenciālu un iespējas,» piebilda L. Lapiņš.
Augs visās pozīcijās
Pēc krituma eksports pamazām sāka atgūties pērnā gada pirmajā pusē, visstraujāko pieaugumu uzrādot pēdējā ceturksnī. «Pusi preču eksporta veido pārtika, koksne, metāli, un šajā gadā sagaidu eksporta ieņēmumu pieaugumu visās minētajās pozīcijās, pateicoties gan cenām, gan apjomiem,» Dienai norādīja DnB NORD bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka straujākais pieaugums varētu būt metāliem, kas pērn nepaspēja atgūties no pasaules krīzes.
Komforts eksporta īpatsvaru kopējā pārdotās produkcijas apjomā šogad plāno kāpināt līdz 70%. Salīdzinājumam - 2007. gadā eksports bija 20% no kopējā apgrozījumā. Kopš 2007. gada uzņēmums dubultojis eksporta tirgu skaitu, patlaban pārdodot apkures sistēmas desmit ārvalstīs. Lielāko īpatsvaru eksportā veido pasūtījumi Krievijā, Somijā un Zviedrijā. Klāt nākuši tādi jauni tirgi kā Ukraina, Baltkrievija, Lielbritānija, arī Spānija.
LF parasti eksportēja 80% savas produkcijas, bet tagad pamatā visa produkcija tiek pārdota eksporta tirgos - vairāk nekā 40 ārvalstīs. Lielākie LF tirgi ir Lielbritānija, Vācija, Francija un Nīderlande. Tirgus LF eksporta valstīs īpaši neaug, taču uzņēmums tur vairāk pārdod, jo mazāk preču tiek ievests no austrumiem, stāsta J. Biķis. Eiropā krīzes laikā pieprasa mazākus apjomus un ātru piegādi - šos abus nosacījumus LF var izpildīt ar uzviju. «Ķīna vairs nevar mūs izkonkurēt,» noteica J. Biķis.
Par 10% šogad eksportu plāno palielināt arī piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Piena kombināts (RPK), kas akcentu liks uz paplašināšanos esošajos eksporta tirgos - kopumā vairāk nekā desmit valstīs, Dienai teica uzņēmuma pārstāve Līga Rimšēviča. Vislielākie RPK produkcijas apjomi nonāk Azerbaidžānā, Vācijā un Krievijā. Pērn uzņēmums sāka eksportu uz eksotisko Singapūru. Jaunas darba vietas gan nav plānotas, jo ražošanas process ir maksimāli mehanizēts, piebilda L. Rimšēviča.