Kož arī kaķi un žurkas. Pirmā palīdzība tieši tāda pati, kāda jebkurā brūču apkopšanā, - ūdeņradis un tīrs apsējs. Ja suns ir vakcinēts, tas nenozīmē, ka sakostajam cilvēkam nebūs jāsaņem potes. Tikai tad, ja veterinārārsts apskatījis suni un atzinis viņu par veselu, var nevakcinēties pēc dzīvnieka koduma. «Vienkāršāk un drošāk ir saņemt piecas potes augšdelmā, kas ir mazāk alerģiskas un piemērotas arī maziem bērniem,» iesaka ārste Sarmīte Dūze.
Smagas sejas traumas no suņu kodumiem reizēm gūst mazi bērni vecumā līdz četriem gadiem, jo viņu seja ir liela suņa purna augstumā. Turklāt suņa kostās brūces nereti slikti dzīst un atstāj rētas. Pieaugušajiem suns visbiežāk iekampj kājā vai rokā. Jo īpaši suņiem mēdz būt antipātijas pret velosipēdistiem.
Traumatologi var palīdzēt arī izņemt piesūkušās ērces. S. Dūze uzskata, ka ādā palikušais ērces snuķītis ir papildus infekcijas drauds. Ja ērci perfekti izņem, var pārbaudīt infekcijas slimnīcā, vai kukainim nav encefalīta.
Ja pats grib izņemt ērci, tai nedrīkst likt virsū eļļu vai sviestu. Ja ērcei trūks gaisa, viņa var izdalīt Laima slimības baktērijas. Ērci izņem ar diega cilpu vai pinceti. Brūce jādezinficē ar vieglu spirta šķīdumu.
Pret odiem ir dažādi krēmi un izsmidzināmi līdzekļi. Odus var atvairīt ar piparmētras, anīsa, eikalipta, krustnagliņu, citrona smaržu. Ja ods jau iekodis, tad derēs kāds antihistamīna līdzeklis, lai mazinātu niezi un satūkumu. Niezi mazina arī tējas koka ēteriskā eļļa.
Ja iztraucēts bišu spiets vai lapseņu pūznis un satrakojušies kukaiņi, sevi aizstāvot, sakož cilvēku ne pa jokam, jāvēršas pie ārsta, jo radusies tūska - īpaši, ja kodumi ir galvas rajonā - var aizsprostot elpceļus un radīt smagas sekas.
Mušas it kā ir visnekaitīgākās, jo tās nedzeļ, taču bīstamas tāpēc, ka pārnēsā baktērijas.