Grupa tolaik bija sasniegusi visai augstu profesionālo līmeni koncertos, iedvesmojusies no Rage Against the Machine un Clawfinger, bet savu vienīgo klajā laisto albumu ar nosaukumu Blue mūziķi neatzīst par labu esam, jo Latvijā neviens skaņu režisors tolaik neesot spējis šādu mūziku pienācīgi ierakstīt. Un tad sākās grupas dalībnieku nesaskaņas; jaunas dziesmas vairs neradās, un HMP? pajuka, savukārt dalībnieki nodevās katrs saviem darbiem - revolucionāru vecums bija pāri.
Bundzinieks Ivo nodevās bārmeņa amatam, ģitārists Jensens nodarbojās ar datordizainu, basģitārists Jānis Māriņš kopā ar Jāni Lamsteru cepa kapellu repertuāru, bet vokālists Aldis Kaņepe jeb Galds dzīvoja pa laukiem, zāģēja mežu un vēlāk darīja sabiedrībai noderīgu darbu, izveidojot Lapaiņu rehabilitācijas centru. Tur viņš lika lietā arī savu pieredzi un palīdzēja cilvēkiem tikt galā ar postošajām atkarībām. Notika mēģinājums grupu HMP? atjaunot Trincstock festivālam, kam viens no rīkotājiem bija ģitārists Jensens, taču šīs ieceres realizācijas mūžs bija īss - viens vienīgs koncerts...
Pēc ilgākas pauzes grupa ir atkal atjaunojusies, ierakstījusi jaunas dziesmas un sniegs atgriešanās koncertu sestdien, 15. maijā, pulksten 21 Muzeju nakts programmā pie Olaines muzeja. «Olaine ir HMP? rokenrola šūpulis. Mēs ar Jāni Māriņu satikāmies Olaines vidusskolā, kur kopā gājām deju kolektīvā, spēlējām vidusskolas laikā dibinātā ansamblī - esam radošais tandēms jau divdesmit gadu,» vietas izvēli skaidro Aldis. No grupas kādreizējā sastāva ir palikuši divi - Galds un basģitārists Māriņš, kurš krietnu laiku ir arī Zig Zag dalībnieks. Ģitārists Jensens uzskatot, ka esot par vecu rokenrolam, un nav pievienojies, tāpēc Galds, kura pārziņā kādreiz koncertos bija tikai mikrofons, tagad spēlēs arī ģitāru.
Muzikālie iedvesmotāji šoreiz esot Trikijs, Fever Ray un King Crimson, bet gaidāmais albums tematiski būšot ar austrumniecisku piesitienu. «Ideja radās, kad Vācijā uz ielas satiku blondu zilacainu balto sievieti - ārieti parandžā. Tas mani ļoti spēcīgi ietekmējis emocionāli. Esmu lasījis Korānu, cenšos iepazīt arābu kultūru un izprast viņu domāšanu, bet vienlaikus zemapziņā baidos no viņu būtības - tā skatās ar melnām austrumu sievietes acīm, kurās nav tverama neviena emocija, tai ir austrumu saldumu smarža, melnas austrumnieku drēbes, tā nezina baiļu.
Dziesma Gods Don't Blame ir konkrēti par bumbu lidmašīnā un jau iepriekš saņemtu piedošanu. Latviešiem vienmēr vajadzējis kungu, un kāpēc šoreiz lai tas nebūtu Muhammeds? Bet man svarīgi, lai mēs, bāleliņi, paliekam pie savas zemītes, pie alus, medus, rupjmaizes un sārtvaidzēm āriešu zeltenēm,» stāsta Aldis. Viņš ikdienā tagad rakstot skaņu celiņus kanādiešu filmu kompānijai. Albuma nosaukums būs 1974 (Galda un Māriņa dzimšanas gads) un tā tapšanā līdzdarbojušies Elmārs Orols, Vilnis Miķelsons, Toms Kleins, Mārtiņš Šalmis un Black.