M.Zālīte uzskata, ka «Vilis Lācis ir ļoti pateicīga figūra, ap kuras asi grozās visi mani interesējošie jautājumi». Lugas mērķis - raisīt polemiku par aktuālajiem jautājumiem, procesiem sabiedrībā, kā arī par latviešu pašu līdzdalību 1940.gada deportācijās, uzsver M.Zālīte. Lai arī NT jau iestudēts Vadonis, kur galvenais tēls ir tikpat pretrunīgi vērtētais bijušais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis, M.Zālīte norāda: «Luga ir mans iekšējais pasūtījums,» uzsverot, ka lēmumu rakstīt lugu par V.Lāci nav ietekmējis neviens no malas. V.Lācis bija gan rakstnieks, gan padomju varas pārstāvis, kurš lēmis arī par deportācijām.
«Interesanti un vajadzīgi,» tā izvēli iestudēt lugu par V.Lāci pamato O.Rubenis. Nākamajā sezonā varētu sekot izrāde par vēl kādu vēsturisku personību, tiesa gan, O.Rubenis neatklāj, kura tā varētu būt, vienīgi norāda, ka «par kādu nelaimīgu personu, kas kultūrvēsturē ir ienesusi savu artavu, ne tik daudz pretrunīgi vērtētu personību». Viņš gan prognozē, ka jaunais darbs par V.Lāci nebūs «izrāde, uz kuru gāzīsies masas», jo šī izrāde atšķirībā no Vadoņa nebūs muzikāla.
Teātra kritiķe Silvija Radzobe uzskata, ka šādu izrāžu iekļaušana NT repertuārā liecinot par centieniem piesaistīt publiku: «Ojārs Rubenis domā par to, kā teātrī dabūt skatītāju šajā laikā, kad cilvēku ienākumi krītas un kad viņi arī mazāk var atļauties iet uz teātri.» Interese par vēsturiskām personībām liecinot, ka «teātris ir dzīvs, domājošs un meklējošs».