Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) ar savas preses sekretāres Lailas Ivānas starpniecību atzina - nekas neliecinot, ka koalīcijai šobrīd būtu politiskā griba šo jautājumu atrisināt. Pēdējo reizi aktīvākas runas par Rīgas likumu uzvirmoja 2013. gadā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) vadīja Edmunds Sprūdžs. Taču no L. Ivānas atbildēm izriet arī, ka galvaspilsētu vairāk interesē nevis pats likums, bet «atbilstošs finansējums par tām funkcijām, kas specifiskas galvaspilsētai, un nav tik svarīgi, vai tas tiek noteikts ar speciālu likumu par galvaspilsētu, vai arī iestrādāts pašvaldību finansēšanas modelī».
To, ka jautājums par likumu patiesībā slēpj sevī diskusiju par finansējumu, Dienai atzina arī VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA). Pēc viņa teiktā, ir jāsaprot, kādas galvaspilsētas funkcijas Rīgas dome nodrošina un kādas ir to izmaksas, bet šādi aprēķini līdz šim neesot veikti. J. Eglīts arī norādīja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apspriež grozījumus likumā Par pašvaldībām, kur varētu būt atsevišķa sadaļa Rīgai. «Mans personīgais viedoklis - katram likumam jāsatur jēga un būtība. Jāsaprot, ko grib ar Rīgas kā galvaspilsētas likumu pateikt,» izteicās J. Eglīts, atgādinot, ka viena lieta ir nauda, kas nepieciešama Rīgai galvaspilsētas funkciju nodrošināšanai, bet jāatceras, ka katrs cilvēks, kas ierodas Rīgā no citām pašvaldībām, atstāj te arī zināmus līdzekļus, braucot sabiedriskajā transportā, izmantojot maksas stāvvietas, nodrošinot darba vietas kafejnīcām utt.
Daļa Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļu šobrīd atrodas Ukrainā, tāpēc garākus komentārus nesniedza, bet deputāts Juris Šulcs (Vienotība) izteicās, ka Rīgas problēmas varot risināt vairākos likumos, kas parlamentā patlaban atvērti grozījumiem. Savukārt deputāts Viktors Valainis (Vienotība), kurš ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, norādīja, ka diskusijai jābūt profesionālai, atmetot politiku. «Nedomāju, ka astoņus mēnešus līdz vēlēšanām šī ir īstā lieta, ar ko nodarboties, jo tā ir laba doma, bet realizēšanai vajag vēsu galvu,» uzskata V. Valainis.
Jautājums par galvaspilsētas likumu aktualizējās, Rīgas un Pierīgas pašvaldību pārstāvjiem risinot savstarpējo attiecību aspektus. Šajā tikšanās reizē N. Ušakova nebija klāt, bet, kā Diena jau vēstīja, tika apspriesta turpmākā sadarbība transporta, izglītības, ūdenssaimniecības, mežu apsaimniekošanas un citos jautājumos. L. Ivāna norādīja, ka Rīgas un Pierīgas attiecību sakārtošanā ir svarīgi vienoties par katras puses atbildību un, protams, arī par finansējumu: «Jāsaprot, ka Rīgas resursi nav neierobežoti, turklāt Pierīgas pašvaldības, rēķinot ienākumus uz vienu iedzīvotāju, ir krietni turīgākas par galvaspilsētu.» Salīdzinot Rīgas un Pierīgas pašvaldību ienākumus uz vienu iedzīvotāju, redzams, ka Rīgā tie ir 843 eiro, kamēr, piemēram, Garkalnes novadā - 1277, Mārupē - 1158, Carnikavā - 975, Ikšķilē - 967, Ādažos - 954, liecina Vides un reģionālās attīstības aģentūras dati.