Koncentrē resursus
Aptuveni 300 miljoni eiro ir summa, kas no ES struktūrfondiem pagājušajā plānošanas periodā tika ieguldīti Lietuvas zinātnes attīstībā. Tā rezultātā izveidotas piecas zinātnes ielejas, kuras koncentrētas Lietuvas lielākajās pilsētās - Viļņā, Klaipēdā un Kauņā. Piemēram, Viļņā koncentrēti zinātnes institūti, kas nodarbojas ar inovatīvo medicīnu, biotehnoloģijām, lāzera un gaismas tehnoloģijām, elektroniku un inženiertehniskajām zinātnēm, bet Kauņā - bioenerģijas, mežsaimniecības, pārtikas tehnoloģiju, ķīmijas un farmācijas nozares pārstāvji. Lielākie spēlētāji šajās ielejās gan ir pašas augstskolas. Piemēram, Saullēkta aleja veidota uz Viļņas Universitātes un Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes bāzes.
Konsultāciju firmas Technopolis Grupa, kas specializējas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju pētījumos, pārstāvis Alasders Reids Dienai paskaidroja, ka 2007. gadā Lietuvas zinātnes ielejas tika iecerētas kā līdzeklis, lai novērstu sadrumstaloto inovāciju sistēmu un celtu investīciju līmeni, kas līdz tam bijis ļoti zems, īpaši uzņēmējdarbības sektorā. Savukārt idejas realizācija balstījās uz 20 projektu bāzes, kuriem finansējums nāca no ES struktūrfondiem. Runājot par naudas izlietojumu, A. Reids atzīmēja, ka no 287 miljoniem eiro, kas bija paredzēti zinātnes ieleju infrastruktūru projektiem, 53% tika izlietoti jaunu laboratoriju iekārtu iegādei, 38% - ēku būvniecībai un renovācijai, bet 9% ieguldīti biznesa inkubatoru attīstībā.
Lai gan šķietami lieli līdzekļi ieguldīti tieši jaunu iekārtu un tehnoloģiju iegādē, tomēr attiecībā uz to izmantošanu ieviests īpašs nosacījums - aprīkojumam jābūt brīvi pieejamam citiem zinātniskajiem institūtiem, uzņēmumiem un interesentiem. Tam izveidots arī speciāls reģistrs, lai būtu iespējams sekot līdzi, kas un kur ir pieejams, nodrošinot, ka trešdaļu laika iekārtas ir brīvi pieejamas. A. Reids gan atzīst, ka šobrīd vēl ir dažādas aizķeršanās un šis princips vēl pilnībā nedarbojas. Tāpat zinātnes ielejām bija jākalpo, lai palīdzētu Lietuvai kļūt gan zinātniski, gan ekonomiski konkurētspējīgākai, tomēr šis mērķis vēl nav panākts.
Plāno rūpīgi
Vērtējot Lietuvas neseno pieredzi, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa Dienai norādīja, ka Lietuvā izdarīts milzīgs darbs, konsolidējot savas zinātniskās institūcijas, un Latvija šobrīd var ņemt vērā kaimiņvalsts pieredzi, plānojot pašu zinātnisko institūciju reorganizāciju, īpašu vērību pievēršot pieļautajām kļūdām. Ņemot vērā šos aspektus, jau tagad ir izveidoti Latvijas zinātnisko institūciju konsolidācijas atbalsta pasākumi. Šobrīd notiek cieša sadarbība ar institūtiem, strādājot pie plāniem, kā notiks to reorganizācija un kā tiks veidotas pētniecības programmas. Arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktors Aivars Bērziņš Dienai atzīmēja, ka Lietuvas pieredze ir jāvērtē kritiski, piemēram, nemēģinot apmierināt visu nozaru vajadzības, bet koncentrējoties uz konkrētām prioritātēm.
Tāpat kā Lietuvai, arī Latvijai ES reģionālās politikas ietvaros ir pieejams struktūrfondu atbalsts, kas paredzēts, lai mazinātu reģionālās atšķirības starp ES dalībvalstīm. Nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā Latvijas zinātnei apgūstamā summa ir 322,35 miljoni eiro. Un, pēc A. Kiopas sacītā, tas, kāda būs Latvijas pieeja struktūrfondu apguvei, tiek rūpīgi plānots. Līdzekļi, pirmkārt, tiks ieguldīti tajās jomās, kur Latvijai iespējamas konkurences priekšrocības saistībā ar Latvijas viedās specializācijas stratēģiju. Par vienu no mērķiem ir izvirzīta tautsaimniecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību, kā arī produktivitātes paaugstināšana tautsaimniecībā. Tas nodrošinātu lielāku izaugsmes tempu, kā rezultātā būs iespējams rēķināties ar lielāku valsts budžetu, skaidro A. Kiopa. Līdzekļi tiks arī izmantoti, lai zinātne varētu ciešāk sadarboties ar industriju un augstskolas varētu veidot cilvēku kapitālu tur, kur tāds ir vajadzīgs.