Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +3 °C
Skaidrs
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Arī orķestrim vajag telpu

Akustisko koncertzāli Rīgā plāno būvēt jau kopš 80. gadiem, kad nodoms - gluži tāpat kā atjaunotās brīvvalsts laikā - izjuka nepietiekamā finansējuma dēļ. Taču koncertzāles trūkums atkal un atkal par sevi atgādina. Kad šomēnes Rīgā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) uzstājās maestro Mariss Jansons, koncertu izbaudīt iespēja bija vien 667 cilvēkiem. Lai gan mūziķi ir neapmierināti ne tikai ar mazo ietilpību, bet arī darba apstākļiem Lielajā ģildē, citas, piemērotākas vietas klasiskās mūzikas koncertu rīkošanai galvaspilsētā nav.

Nu jautājums par koncertzāles izbūvi atkal aktualizēts. Kultūras ministrija (KM) ir izvirzījusi trīs koncertzāles projekta alternatīvas, kuras drīzumā izvērtēs valdībā, - pirms vairākiem gadiem plaši apspriesto koncertzāles būvniecību uz AB dambja, Kongresu nama pārbūvi sadarbībā ar Rīgas domi un projekta īstenošanu ar privāto partneri kādā no Rīgas degradētajām teritorijām ar nodomu iedzīvināt arī to.

Ministrija izvēli izdarījusi

No trim alternatīvām KM publisko un privāto partnerību uzskata par visreālistiskāko un ātrāk īstenojamo. Ministrija pieļauj divus iespējamos partnerības modeļus. Viena iespēja būtu piesaistīt privāto partneri un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu pilsētas revitalizācijai 20 miljonu apmērā, otra - pēc tam koncertzāli izpirkt 12 gadu laikā. Ja izvēle valdībā krīt par labu kādai no šīm iespējām, privātā partnera izvēlei būtu jārīko atklāts konkurss. Iniciatīvu publiskajā telpā šobrīd visaktīvāk izrāda būvuzņēmums SIA Merks, kas Skanstes apkaimē piedāvā veidot lielu centru ar koncertzāli, konferenču centru un viesnīcu.

Lai gan Skanstes ielas projekts atbilst KM izvirzītajām prasībām, neviens no Dienas aptaujātajiem mūziķiem un ekspertiem to par ideālu neuzskata. Dzintaru koncertzāles tehniskais direktors attīstības jautājumos Deniss Piļkēvičs stāsta, ka viņš detalizēti interesējies par KM piedāvātajām alternatīvām un, viņaprāt, Kongresu nams ir piemērotākā vietu, jo «Rīga ir monocentriska pilsēta un būtu muļķīgi pa pilsētu izkaisīt ļoti būtiskas kultūras būves». Koncertzālei Kronvalda parkā turpat blakus būtu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā opera un balets un Latvijas Nacionālais teātris. Skanstes reģions turpretim vairāk iezīmējas kā vieta darījumiem, ne kultūrai. Turklāt tas ir tālu no centra un pašlaik ir grūti sasniedzams ar sabiedrisko transportu, uzskata D. Piļkēvičs. Jau drīz plānots gan izbūvēt jaunu tramvaja līniju, kas Skanstes apkaimi savienos ar pilsētas centru, un Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags uzsver, ka laikā, kad koncertzāle būtu gatava, arī tramvaja līnija jau tiktu pabeigta. Tomēr idejas pretinieki uztraucas, ka arī ar tramvaja līniju vien nepietiks, ja uz konferenci un koncertu vienlaikus dosies liels skaits cilvēku, tāpēc tomēr labāka vieta būtu Kronvalda parks.

Arī ideoloģiski iebildumi

Tomēr arī no mūziķu vidus ne visi atbalsta Kongresu nama pārbūvi. Lai koncertzāles projekts izdotos, Kongresu nama pārbūvei gan būtu jābūt grandiozai, uzsver pat šīs idejas atbalstītāji. Svarīga, pirmkārt, ir arhitektūras izcilība un akustiskā kvalitāte. Šis iemesls liek Latvijas Radio kora mākslinieciskajam vadītājam un galvenajam diriģentam Sigvardam Kļavam domāt, ka jau esošas zāles pārbūve tomēr nebūtu labs variants. «Pēc manas pieredzes, pielāgotas, piestellētas un pārbūvētas lietas nekad simtprocentīgi neattaisno to, ko mēs visi gaidām,» diriģents saka. Tam piekrīt LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga, kurš uztraucas, ka, pārbūvējot pašreizējo ēku, visiem akustiskajiem parametriem atbilstošu koncertzāli uzbūvēt varētu būt problemātiski, lai gan vieta Kronvalda parkā, viņaprāt, ir izcila.

Kongresu nama Lielo zāli pilnīgi pārbūvēt nav iespējams, jo, tā kā ēka atzīta par kultūrvēsturisku vērtību, tās nesošajām sienām jāpaliek. Tomēr, ja atbildīgās amatpersonas izšķirsies par labu šim projektam, Lielo zāli plānots gan padziļināt, gan būvēt augstāku, lai varētu nodrošināt apjomu, kas nepieciešams labai akustikai, stāsta Rīgas namu valdes loceklis Andrejs Kondratjuks.

Sinfonietta Riga mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Normunds Šnē gan atzīst, ka pret Kongresu namu kā koncertzāles vietu iebildumus izraisa arī tas, ka sākotnēji tā būvēta komunistiskās partijas vajadzībām. Ēkas «ideja jau no paša sākuma ir tāda, kurai šodien nevajadzētu pastāvēt», norāda N. Šnē.

Atgriežoties pie pragmatiskākiem iebildumiem, D. Piļkēvičs kā mīnusu abiem šiem projektiem vēl min arī multifunkcionalitāti. Pastāv bažas, ka, vienā ēkā realizējot daudzas funkcijas, neviena netiktu īstenota gana labi. Tomēr KM uzskata, ka svarīgi, lai ēkā vietu rastu arī Konferenču zāle. To projektā iekļāvis gan SIA Merks, gan SIA Rīgas nami, kas attīsta Kongresu nama rekonstrukcijas projektu.

Privātas intereses

Lielākie mākslinieku iebildumi attiecībā uz privātā partnera piesaisti saistīti ar to, ka uzņēmējs nedomās par mūziķu vajadzībām, bet pirmajā vietā būs vēlme ietaupīt. Sinfonietta Riga izpilddirektors Timurs Tomsons saka: «Koncertzāle ir tik svarīga, ka nodot to privātajam partnerim ir bīstami.» Viņš arī norāda, ka trīs koncertzāles Latvijas reģionos - Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs - ir pašvaldību īpašumi. Arī citi šīs idejas pretinieki norāda uz vairākām iespējamām grūtībām, īstenojot šo alternatīvu. Piemēram, valstij varētu būt pārāk maz teikšanas par projektēšanas un izbūves kvalitāti, ar ko orķestrim vēlāk jāsamierinās. Pastāv arī risks, ka zemes nomas maksa varētu izrādīties neizdevīgi augsta, ja zeme zem ēkas ir privātā investora īpašums. Vēl D. Piļkēvičs brīdina, ka, ja koncertzāle un Konferenču zāle ir vienā ēkā, atsevišķi nodalīt un atpirkt tikai koncertzāli varētu izrādīties sarežģīti.

Savukārt, ja valsts koncertzāli neatpērk un tā paliek privātā investora īpašumā, partnerim ēka valsts kolektīvu koncertdarbībai jānodrošina simt pasākumiem gadā. Tādā gadījumā LNSO paliktu bez jaunām telpām, jo ēka orķestrim būtu pieejama tikai koncertu norises dienās. Taču Lielajā ģildē, kur patlaban mīt LNSO, piemēram, ir tikai viena tualetes telpa. Arī ģērbtuvēs stāvoklis ir slikts, un pati zāle ir maza. «Tas būtu tas pats, ja mēs hokeja izlasei liktu spēlēt uz Mārupes dīķa,» saka LNSO vijolniece Daina Birzniece.

KM LNSO telpu nodrošinājumu uzskata par būtisku kritēriju. Ja šo vajadzību ņem vērā, valstij koncertzāle būtu jāatpērk, katru gadu privātajam partnerim maksājot noteiktu fiksētu summu 12 gadu garumā. Kāda būtu šī summa, pagaidām nav iespējams prognozēt, jo, pat ja publiskajā valsts konkursā labākais partneris izrādītos jau pieteiktais SIA Merks, vērienīgā projekta izmaksas pašlaik vēl nav zināmas. Ir vien M. Vanaga solījums, ka «tās būs racionālas».

Ideāli maksā dārgi

Vairākums Dienas aptaujāto mākslinieku par labāko variantu tomēr uzskata seno arhitektu biroja Sīlis, Zābers un Kļava ideju par koncertzāles būvniecību uz AB dambja. Tā būtu pilsētas centra un citu nozīmīgu kultūras ēku tuvumā, un zāle plānota, domājot tieši par akustisko koncertzāli un orķestra vajadzībām. «Ēka iegulsies Rīgas ainavā,» saka S. Kļava, «iedomājos, ka visa kulturālā jauda koncentrējas ap Vecrīgu. Tas ir svarīgi.» «Vajadzīga ēka, kas projektēta tieši koncertzāles vajadzībām bez kompromisiem. Tas ir ļoti svarīgi, lai, vienreiz simt gados būvējot šādu celtni, to uzceltu pēc iespējas kvalitatīvāku,» skaidro N. Šnē.

Taču projekta prognozētās izmaksas sasniedz 89,9 miljonus eiro. Turklāt projektēšana, būvniecība un apsaimniekošana jānodrošina valstij no budžeta vai aizņemtiem līdzekļiem. «Koncertzāles projekta īstenošana publiskās-privātās partnerības ietvaros ir vienīgais veids, kā nodrošināt projekta īstenošanu tuvākajā laikā bez valsts vai pašvaldības budžeta izmantošanas. Valsts pašreizējā makroekonomiskajā situācijā tas ir būtiski,» savu atbalstu citam variantam argumentē KM.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Trīs iespējamie koncertzāles varianti




Sīlis, Zābers
un Kļava projekts AB dambis 89,9 Valsts 1500 -
SIA Rīgas nami Kronvalda parks 48 Valsts un Rīgas dome 1300-1680 1500
SIA Merks Skanstes apvidus nav zināms ES fondi un
privātais investors 1300 3000
*miljoni eiroAvots: projektu autori, KM

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?