Sola domāt
Kā galvenās prioritātes VM izvirzījusi divas - veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kas nozīmē rindu un pacientu līdzmaksājumu mazināšanu un finansējuma palielināšanu kompensējamajiem medikamentiem, un algu paaugstināšanu medicīniskajam personālam. Šīm aktivitātēm kopā ministrija prasa 81,2 miljonus eiro. Un, lai gan ministrijā apzinās, ka, iespējams, piešķirtās naudas apjoms nebūs tik liels, lai īstenotu visus plānus, konkrētas ieceres, no kurām atteikties, VM nav gatava nosaukt. VM pārstāvis Oskars Šneiders Dienai atzīmēja, ka plānotās aktivitātes gan vēlreiz tiks izvērtētas, pārskatot arī tās, kuras jau iepriekš apstiprinātas un kurām finansējums jau piešķirts. Taču konkrēta plāna vēl neesot - tam ir vēl nedēļa laika. Savukārt lielais papildu pieprasījums nākamā gada budžetā esot pamatots.
Pirms pāris mēnešiem Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), kura vienlaikus pilda arī veselības ministres pienākumus, gan norādīja, ka jaunajai valdībai nākamgad veselības nozarei papildus ir jānodrošina vismaz 40 miljoni eiro. Tādējādi no lielajām ambīcijām ir jāatsakās. Ja piepildīsies šāds scenārijs, ministrijā sola līdzekļus novirzīt tā, lai ieguvēji būtu maksimāli lielāka iedzīvotāju daļa. Bet konkrēta rīcības plāna pagaidām nav arī šādam scenārijam.
Katrs par savu
Arī Ilze Viņķele (Vienotība), kura vadīja speciālo VM darba grupu, sarunā ar Dienu atzīst, ka neredz, no kuriem priekšlikumiem un iecerēm ministrija varētu atteikties. Viņa gan piebilda, ka papildu naudas piešķīrumam, lai arī cik liels tas būtu, jāiet kopā ar sistēmas uzlabojumiem efektīvai naudas izlietošanai. Citādi nepametot sajūta, ka nozarē var sagāzt jebkādu naudas daudzumu, bet uzlabojumu nav.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis uzskata, ka vissāpīgākā situācija ir ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tāpēc jāatbalsta ir tās aktivitātes, kuras varētu veicināt pieejamības uzlabošanos. Kā piemēru viņš minēja medikamentu cenas un lielos pacientu līdzmaksājumus, kuru dēļ cilvēki izlemj pie ārsta vispār nedoties.
Citāds viedoklis ir Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājam Valdim Kerim. Viņš Dienai uzsvēra, ka patlaban būtiskākais ir strādāt tieši pie veselības aprūpē strādājošā personāla algu paaugstinājuma, kas gan ir arī viena no ministrijas prioritātēm. Arodbiedrības vadītājs nenoliedz arī to, ka būtiski būtu samazināt līdzmaksājumus un garās rindas uz plānveida aprūpi. Tomēr, viņaprāt, vēlēšanu rezultāti liecina - lielākā daļa vēlētāju atbalsta pie varas esošo koalīciju, tas nozīmē, ka ir apmierināti ar esošo kārtību veselības aprūpē. Tas ļauj izdarīt secinājumus, ka no sistēmas uzlabojumiem ministrija tikpat labi var arī atteikties.
Vienlaikus V. Keris atzīmē, ka, piešķirot vien 40 miljonus eiro, ar būtiskiem uzlabojumiem rēķināties nevar, jo kopējais finansējums nozarei tādējādi būtu vien 3,1% no IKP, lai gan Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas ir 5% no IKP.
Tomēr, lai gan visi piekrīt, ka veselības aprūpe ir tā joma, kurā steidzami nepieciešami uzlabojumi, Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Dienai norādīja, ka valdības uzdevums samazināt pieprasījumus attiecas uz visām ministrijām, arī VM. Tas, kurām aktivitātēm nepieciešamie līdzekļi tiks piešķirti, būs koleģiāls valdības lēmums, ko akceptēs arī FM.