Tieši ap šo laiku mēs nolēmām mainīt bankas stratēģiju un attīstības virzienus - vēl vairāk pievērsties ārpus Latvijas tirgum. Šāda stratēģija bija veiksmīga un ļāva attīstīties. Mūsu pamatvirziens tagad ir tieši nerezidentu apkalpošana. Un tas ir saistīts ar Rīgu un Latviju kā finanšu centru.
Vai Rīga un Latvija šodien jau nav finanšu centrs?
Kas vispār ir finanšu centrs? Tā ir vieta, kur satiekas investīciju vai naudas devēji ar investīciju vai naudas saņēmējiem. Finanšu centrs ir būtisks līdzeklis, lai piesaistītu tieši privātas investīcijas. Ja runājam par valsts investīcijām, tas ir citādi, bet privātu investīciju piesaistīšanai ir ļoti svarīgs tieši finanšu centrs kā instruments. Tāpēc daudzas valstis ļoti rūpējas par savu finanšu centru attīstību, lai piesaistītu investīcijas. Finanšu centros strādā gan universālās bankas, gan nišas bankas jeb privātbankas. Bankām ir dažādas stratēģijas, dažādi klienti un finanšu produkti. Mēs, protams, viens otru papildinām.
ABLV Bank ir privātbanka. Privātbankām sākotnējais noguldījumu apjoms ir lielāks nekā universālajām bankām. Latvijā vidēji, es domāju, tas sākas apmēram no 50 000 eiro, ārzemēs tas ir vēl lielāks.
Protams, finanšu centrs nevar būt bez saistītām nozarēm un organizācijām, kā Rīgas Fondu birža, Latvijas depozitārijs, ostas un tranzīts, telekomunikācijas, IT infrastruktūra, brokeri un apdrošinātāji, biznesa, nodokļu un audita konsultanti, juridiskie biroji, viesnīcu pakalpojumu sniedzēji, kultūras un izklaides centri, augstskolas un biroju centri. Un beidzot ar iespēju izīrēt vai nopirkt dzīvokli. Tas viss ietilpst jēdzienā «finanšu centrs», un tas nevar būt bez valsts likumdošanas atbalsta. Latvijai un Rīgai kā finanšu centram ir divdesmit gadu pieredze. Mums ir arī būtiskas priekšrocības, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Tāpēc Latvijas bankas akumulēja 70% no visiem Baltijas valstu banku nerezidentu noguldījumiem - šobrīd tie sasniedz aptuveni 6 miljardus latu.
6 miljardi - tas ir daudz vai maz?
Ar sešiem miljardiem latu, pēc Pasaules Bankas datiem, Latvija diemžēl nav atrodama finanšu centru TOP 100 reitingos. Lieli un plaši zināmi finanšu centri ir Ņujorka, Londona, Frankfurte, Honkonga, Luksemburga. Ir daudz reģionālo vai specializēto finanšu centru - Malta, Vīne, Monako. Nesen arī Tallina pieteica sevi kā reģionālu finanšu centru.
Latvijā daudzi uzskata, ka tieši rūpniecība ir pats galvenais, bet kāpēc valstis attīsta finanšu centrus?
Pirmais apsvērums - lai piesaistītu investīcijas savām valstīm. Privātās investīcijas. Otrais - lai gūtu papildu ienākumus. Faktiski eksporta ienākumus no ārvalstu klientu apkalpošanas, piedāvājot viņiem produktus ar augstu pievienoto vērtību. Latvijā daži politiķi viņus nicīgi dēvē par nerezidentiem, bet man labāk patīk viņus saukt par ārvalstu klientiem, jo tie ir cienījami cilvēki, kas ar savām investīcijām un noguldījumiem stimulē mūsu ekonomiku un palīdz attīstīt mūsu valsti.
Kādus finanšu produktus jūs saucat par tādiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība?
Es mēģināšu nosaukt tādus produktus, par piemēru minot mūsu banku. Pēdējos divos gados mēs esam veikuši astoņpadsmit publiskās obligāciju emisijas laidienu. NASDAQ OMX biržā parādu vērtspapīru sarakstā šodien iekļautas 16 mūsu emisijas obligācijas. Privāto investoru īpašumā atrodas ABLV Bank obligācijas 380 miljonu eiro vērtībā. Vēl viens piemērs. ABLV grupas ieguldījumu fondi ABLV Asset Management pārvaldībā, kas sastāv no desmit ieguldījumu fondiem un kuru aktīvu vērtība pārsniedz 90 miljonus eiro. Tie ir akciju vai citu valstu obligāciju fondi. Vēl viens piemērs par tikko nodibināto jauno akciju sabiedrību AmberStone Group, ieguldot jaunā uzņēmuma pamatkapitālā 4,9 miljonus eiro. Uzņēmums darbosies kā holdinga sabiedrība, pārvaldot savus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos.
Viens no AS AmberStone Group dibināšanas mērķiem ir nodalīt no ABLV grupas ar finanšu un bankas pakalpojumu sniegšanu nesaistītu biznesu. Viena no nozīmīgākajām investīcijām bija ieguldījums ORTO klīnikas izveidē un ēkas būvniecībā, kur tiek sniegti medicīniskie pakalpojumi, arī ārvalstu pacientiem.
Plānots, ka līdz 2015. gada beigām jaunās akciju sabiedrības pamatkapitāls tiks palielināts līdz 25 miljoniem eiro, piesaistot arī jaunus akcionārus no ABLV Bank, AS, akcionāru, klientu un partneru vidus.
Lai gan AS AmberStone Group akcijas pagaidām nav publiskajā apgrozībā, tomēr jau sākotnēji sabiedrība sagatavos ceturkšņa pārskatus un publiskos informāciju par būtiskiem notikumiem, lai nākotnē sāktu uzņēmuma akciju tirdzniecību biržā NASDAQ OMX Riga.
Visi tie ir piemēri, kuros mēs veidojam bankā jaunas darbvietas nolūkā piesaistīt klientus nerezidentus, tātad ārvalstu klientu finanšu resursus, lai sniegtu viņiem eksporta finanšu pakalpojumus un gūtu ienākumus. Ieguvēji no tā ir visi - banka, darbinieki, saistītās nozares, budžets un visa valsts kopumā.
Kipras krīzes laikā runāja, ka Latvija varētu kļūt par «otru Kipru». Kas reāli ir noticis?
Šogad saistībā ar Kipras krīzi liela noguldījumu plūsma uz Latviju nav novērojama. Tomēr visus pēdējos gadus nerezidentu noguldījumi stabili aug par 10-15% gadā, kas principā nerada papildu riskus. Statiska rāda, ka vidējais 27 Eiropas valstu banku sektora aktīvu rādītājs pret valsts iekšzemes kopproduktu 2012. gada beigās bija 370%, Latvijā šis rādītājs ir tikai 130%, kas ir samērā zems rādītājs.
Kā finanšu centrs var palīdzēt valsts attīstībai, izņemot visiem zināmo kreditēšanu?
Nerezidentu noguldījumi Latvijā, šie seši miljardi latu, ir neizmantotais resurss investīcijām. Mūsu uzskats - ir nepieciešams izstrādāt programmas šo nerezidentu noguldījumu lokalizācijā. Citiem vārdiem runājot, tā ir Rīgas kā finanšu centra virzība uz eksporta pakalpojumu centru. Finanšu centrs un eksporta pakalpojumu centrs ir divas saistītas lietas. Pagaidām mums labi veicas ar finanšu centru, ja mēs būsim spējīgi attīstīt eksporta pakalpojumu centru, mums izdosies vēl vairāk attīstīt ekonomiku.
Eksports mums visu laiku it kā pieaug, vai ar to nepietiek, lai sauktu sevi par eksporta centru?
Latvijas ekonomikas attīstībai vai uzrāvienam jābalstās uz kaut kādiem jau esošiem resursiem un ģeogrāfiskām priekšrocībām. Kā mēs zinām, Latvijā ir maz dabas resursu, arī strādājošo nav tik daudz. Brīvā darba tirgus apstākļos, kas ir Eiropas Savienībā, mēs nevaram balstīt mūsu attīstību uz lēto darbaspēka resursu rēķina, jo mēs nevarēsim piedāvāt konkurētspējīgas algas. Neviens te par tik zemām algām kā Ķīnā nestrādās, un cilvēki vienkārši aizbrauc tur, kur var vairāk nopelnīt. Tāpēc ir ļoti svarīgi ekonomikas attīstību balstīt uz tādu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kam ir augsta pievienotā vērtība. Viens no variantiem ir pakalpojumu eksports, lai to attīstītu, nevajag uzreiz lielus naudas resursus, nevajag tik lielas investīcijas, kādas ir nepieciešamas, lai uzceltu ražošanu. Šeit sākotnējie naudas apjomi nav tik lieli. Protams, lai piedāvātu eksporta pakalpojumus, mums jābūt augsti kvalificētam darbaspēkam, jābūt izglītotiem cilvēkiem ar vairāku svešvalodu zināšanām.
Par kādu pakalpojumu eksportu jūs runājat?
Tā ir starptautisko korporāciju finanšu un tirdzniecības operāciju pārnešana uz Latviju. Finanšu centrs darbojas, lai apkalpotu finanšu plūsmu, tirdzniecības vai investīciju operācijas klientiem, kas reāli atrodas ārzemēs. Ja mēs viņus varēsim piesaistīt - ar ofisu, ar galveno ofisu, ar ne tik lielu ofisu - Rīgai, tas nozīmēs, ka viņi sāks veikt operācijas jau no Latvijas, īrēs te telpas un, iespējams, domās, ko darīt tālāk. Tā ir korporāciju reģionālo biroju veidošana Latvijā, lai vadību un administrāciju veiktu no šejienes. Tie ir biroji, kur sēž vadība un administrācija, loģistikas speciālisti, transporta darbinieki, grāmatveži, juristi un visi pārējie, kas apkalpo ofisa operācijas, kas tiek veiktas visā pasaulē. Tā ir holdinga kompāniju reģistrācija Latvijā un to uzturēšana. Kā mēs zinām, ar holdinga kompānijām mums izdevās nedaudz pavirzīties uz priekšu, un no pagājušā gada mēs esam iekļauti to valstu sarakstā, kurās ir iespējams izveidot klasiskās holdinga kompānijas. Tā ir publisko investīciju fondu dibināšana Latvijā, kad divi trīs vai vairāki investori satiekas Latvijā un iegulda procentuāli katrs savu daļu, un tas tiek apvienots zem investīciju fonda cepures, kā akcijas var tikt kotētas biržā, var netikt kotētas, bet tas tiek atbilstoši likumiski uzturēts un pārvaldīts. Bet augstskolu attīstība ārzemju studentiem arī ir eksporta pakalpojums. Korporāciju izpētes centru veidošana un zinātniskā pētniecība ir eksporta pakalpojums. Arī talantu un turīgu personu piesaiste uz apkalpošanu un rezidenci Latvijā pēc būtības ir eksporta pakalpojums, turklāt tas ir saistīts ar investīcijām. Tas iet cieši rokrokā ar finanšu centra attīstību, kad mēs piesaistām turīgus cilvēkus, lai viņi par savu dzīvesvietu izvēlas Latviju. Finanšu centrs, pakalpojumu centrs un investīcijas ir cieši savā starpā saistītas lietas.
Kas ir nepieciešams, lai Latvija varētu piedāvāt eksporta pakalpojumus augstā līmenī?
Juristi un grāmatveži, lai dibinātu kompānijas. Un viņi mums ir. Augsti kvalificēts personāls ar vairāku valodu zināšanām, lai strādātu šajās korporācijas. Tas arī mums ir. IT tehnoloģijas un risinājumi, lai efektīvi vadītu šos uzņēmums. Un tas viss arī mums ir. Ir vajadzīga birža un bankas, lai dabūtu finansējumu un finanšu pakalpojumus. Arī tas taču mums jau ir. Preču noliktavas un biroja telpas, lai īrētu telpas, kur strādātu. Latvijā tas viss ir pieejams. Augstskolas un pētniecības centri, lai gudrotu kaut ko jaunu, ko pēc tam piedāvāt tirgū. Arī varam teikt, ka tas ir.
Bet ko varbūt vajadzētu, kā trūkst, lai Latvija kļūtu par pilnasinīgu eksporta centru?
Valsts un privātā sektora partnerības. Trūkst proaktīvas rīcības, lai reklamētu šos pakalpojumus un Latviju kā finanšu un eksporta pakalpojumu centru. Ir jāpadomā arī par nodokļu priekšrocībām un valsts iniciatīvām šajā ziņā, lai mudinātu ārvalstu korporācijas pārcelties uz Latviju. Jo visas valstis cīnās par investīcijām, cīnās par jauniem nodokļu maksātājiem savās zemēs. Svarīgs nosacījums, lai Latvija kļūtu par centru, - angļu valodai jābūt paralēlai SIA dibināšanas dokumentiem un pārskatu sniegšanai VID. Tā būtu ļoti liela priekšrocība, ja mums tā būtu.
Kas varētu kalpot par veiksmes stāsta piemēru Latvijai?
Lielākie, plaši zināmie veiksmes stāsti ir lielākie preču tirgotāji pasaulē. Desmit lielāko tirdzniecības namu ieņēmumi kopā pārsniedz 1,2 triljonus dolāru, kas ir vienāds ar Dienvidkorejas valsts IKP. Tie ir Vitol un Glencore, tas ir Cargill, Tragifura, Noble Group, Wilmar, Lois Dreyfus Commodities, Mitsui & Co, Mitsubishi un ADM. Tie visi nodarbojas ar preču tirdzniecību pa visu pasauli, strādā biržās. Dažiem pieder arī savas rūpnīcas. Un tas ir piemērs tam, ka rūpnīcas var atrasties Ķīnā vai Krievijā, bet Glencore tirdzniecības vadības birojs, menedžmenta ofiss - Šveicē, kur nav ne ostas, ne jūras, ne viņu rūpnīcu, nedz arī kāda preču kustība notiek caur Šveici. Tā notiek no vienas ostas uz citu ostu, no pircēja līdz pārdevējam visā pasaulē, bet visas operācijas tiek apkalpotas no Šveices biroja. Kāpēc no Šveices? Jo Šveicē ir laba banku sistēma, birža. Te var dabūt izcilus finanšu produktus, lai piesaistītu finansējumu, lai tirgotos ar šīm precēm. Lūk, par ko ir jāpadomā Latvijai. Glencore strādā 190 tūkstoši cilvēku, un rūpnīcas atrodas daudzās valstīs, viņi nodarbojas arī ar niķeļa, cinka un vara metālu tirdzniecību, un viņu kopējais apgrozījums 2012. gadā bija 214 miljardi dolāru. Visi mēs zinām kompāniju Apple, kuras izgudrojumu un pētniecības centrs atrodas ASV, ražošana atrodas Ķīnā, bet finanšu operācijas tā veic Luksemburgā. Tiklīdz mēs kaut ko nopērkam Apple Store, mēs uzreiz saņemam rēķinu, kur adrese ir Luksemburga. Tas ir labs piemērs starptautiskajai kooperācijai un tai preču un pakalpojumu ķēdei, kāda mūsdienu pasaulē ir. Nav obligāti visu ražot, tirgot un pārvaldīt no vienas vietas. Ir jāizmanto starptautiskā kooperācija. Un arī Latvijā ir tāds piemērs - Severostaļ eksporta noliktava, kur produkcija, kas tiek ražota Krievijā, tiek eksportēta caur Latviju. Līdz ar to ir izveidota liela noliktava, visas finanšu plūsmas tiek vadītas Latvijā, ir radītas darbvietas, te sēž ofisa cilvēki, administrācija, un eksporta virziens tiek vadīts no Latvijas.