Šie R. Reigana sasniegumi tiks īpaši uzsvērti svētdien, kad visās ASV un daudzviet pasaulē atzīmēs izcilā valstsvīra 100. dzimšanas dienu. Tai par godu ASV nozīmīgākā sporta notikuma Super Bowl jeb amerikāņu futbola fināla laikā tiks demonstrēts trīs minūtes garš R. Reigana piemiņas video; Amerikā populāro un ASV 40. prezidenta savulaik iecienīto želejas dražeju Jelly Belly ražotājs pārdošanā laidis īpašu iepakojumu, kurā bez saldajām konfektēm atrodams arī Neatkarības deklarācijas teksts un īss R. Reigana dzīves gājuma izklāsts.
Viņa pārstāvētās Republikāņu partijas aktīvisti rīkos vairākus atceres pasākumus, savukārt republikāņu iespējamie prezidenta amata kandidāti 2012. gada vēlēšanās izmantos pasākumu doto iespēju, lai pievērstu sev uzmanību.
Neveiksmes aizmirst
R. Reigans lielai daļai amerikāņu ir kļuvis par mitoloģisku tēlu, kuram par godu nosaukta lidosta Vašingtonā, viņa vārds ir iegravēts pie lielceļiem un jostu sprādzēs, viņa vārdā ierosināts nosaukt kalnu, ielas un universitātes. Pērn ASV Kongresā pat tika iesniegts likumprojekts, kura mērķis bija panākt R. Reigana portreta drukāšanu uz 50 dolāru banknotēm. 1991. gadā - divus gadus pēc viņa otrā prezidentūras termiņa beigām - 54% amerikāņu atzinīgi vērtēja viņa politisko darbību. 2010. gadā - sešus gadus pēc R. Reigana nāves - veiktajā aptaujā viņa popularitātes reitings sasniedza 74% un atpalika tikai no Džona F. Kenedija, kuru par visu laiku labāko prezidentu atzina 85% amerikāņu.
R. Reigana pielūdzēji mēdz uzsvērt viņa politiskās veiksmes, bet nemīl pieminēt prezidenta nepopulāros lēmumus. Piemēram, daudzi pašreizējā ASV prezidenta no Demokrātu partijas Baraka Obamas kritiķi uzsver, ka 1981. gadā R. Reigans samazināja virkni nodokļu, tāpēc tika radītas darbvietas 21 miljonam amerikāņu.
Republikāņi B. Obamu kritizē par milzīgo valsts budžetu, tomēr nevēlas skaļi runāt par to, ka savulaik R. Reigans arī parakstīja rīkojumus par dažu nodokļu celšanu un viņa astoņos prezidentūras gados laikā ASV parāds pieauga no 712 miljoniem līdz diviem triljoniem dolāru. Viņš šajā laikā ne reizi Kongresā neiesniedza likumprojektu par sabalansētu valsts budžetu.
No Eiropas viedokļa raugoties, R. Reigana nozīmīgākais ieguldījums ir centieni salabt ar Mihaila Gorbačova vadīto PSRS un izbeigt auksto karu. Viņam izdevās panākt, ka 1987. gada decembrī abas puses parakstīja INF līgumu, kas paredzēja samazināt lielvaru kodolieroču arsenālu. Tā paša gada 12. jūnijā toreizējais ASV prezidents pie Brandenburgas vārtiem Rietumberlīnē aicināja M. Gorbačovu nojaukt Berlīnes mūri.
Liela mīkla
Vēsturniekiem joprojām nav skaidrs, kā izbijis sporta spēļu komentētājs radio un vidusmēra aktieris varēja kļūt par vienu no visnozīmīgākajām personām Amerikas vēsturē. R. Reigana bijušais runu rakstītājs Pīters Hanafords uzskata, ka Reigana leģenda ir attīstījusies ar gadiem, kas cilvēku atmiņā vairāk un spilgtāk saglabājuši viņa darbības pozitīvos brīžus. Savukārt R. Reigana biogrāfs Lū Kanons uzskata, ka vajag palūkoties, kas bija prezidenti pirms un pēc viņa, lai saprastu R. Reigana popularitātes pamatu.
«Pirms viņa tikai vienu termiņu nostrādāja Džimijs Kārters, pēc viņa arī tikai vienu termiņu kalpoja Džordžs H. V. Bušs, pēc tam nāca Bils Klintons, kura prezidentūru aizēnoja seksa skandāls, un Džordžs V. Bušs, kurš valsti ievilka divos karos un izpostīja ekonomiku,» uzskaita L. Kanons.
R. Reigana dēls Rons stāsta, ka ASV 40. prezidentu līdz galam iepazīt nav spējuši pat vistuvākie cilvēki un viņš dažreiz nespējot atpazīt savu tēvu tēlā, ko ir radījusi sabiedrība. «Jūs domājat, ka pazīstat Ronaldu Reiganu vai vismaz 90% no tā cilvēka, kas tik ilgi un bieži parādījies publikas priekšā,» stāsta R. Reigans. «Tomēr pat mums, kas bija viņam vistuvāk, šie apslēptie 10% joprojām ir liels noslēpums.»
Jokus atceras
Daudziem atmiņā R. Reigans palicis ar saviem jokiem, no kuriem daudzi tiek citēti joprojām. Piemēram, šis, ko viņš 1984. gadā pateica, pārbaudot mikrofonu pirms iknedēļas uzstāšanās National Public Radio: «Mani amerikāņi. Esmu gandarīts jums šodien paziņot, ka esmu parakstījis likumu, kas pasludina Krieviju ārpus likuma uz visiem laikiem. Mēs sākam bombardēšanu pēc piecām minūtēm.» Vai arī šis, kas teikts kādā pusdienu uzrunā žurnālistu klubā tajā pašā gadā: «Es neuztraucos par valsts budžeta deficītu. Tas ir pietiekami liels, lai pats par sevi parūpētos!»