jūnijā notikušajām vēlēšanām un opozīcijas protestiem, kas izraisījuši lielāko nestabilitāti valstī kopš 1979.gada islāma revolūcijas. Visticamāk, B.Obamas piedāvājums sākt dialogu nav viņa galvenā prioritāte. Tādēļ politikas analītiķi mēģina izskaitļot, kāda varētu būt tālākā amerikāņu rīcība, ja Irāna aicinājumu ignorēs.
Strīdīgās sankcijas
Bieži par labākajām «zālēm» pret Rietumiem naidīgu režīmu iegrožošanai tiek uzskatītas dažādas, galvenokārt ekonomiskas, sankcijas. ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone vairākkārt izteikusies par bargu sankciju piemērošanu Irānai, jo vairākas rietumvalstis uzskata, ka Irānas kodolprogramma nav paredzēta miermīlīgiem mērķiem, bet atomieroču izstrādei.
ASV likumdevēji sākuši rīkoties. Senātā izstrādes procesā ir likumprojekts, kas paredz aizliegumus amerikāņu firmām, kuras Irānai pārdod degvielu un citus naftas produktus. Savukārt Pārstāvju palāta apspriež likumprojektu, kas liegtu ASV Eksporta un importa bankai kreditēt, apdrošināt un izsniegt aizdevuma atmaksas garantijas ārvalstu naftas kompānijām, kas Irānai piegādā degvielu un palīdz palielināt tās naftas pārstrādes kapacitāti, raksta Reuters.
Tomēr analītiķi uzskata, ka sankciju ieviešana ir maz ticama, jo B.Obamam starptautiski svarīgu lēmumu pieņemšanai nepieciešams partneru atbalsts. Eiropas Savienības 27 dalībvalstu vidū nav vienotas nostājas pret jaunu ierobežojumu noteikšanu islāma republikai. Bet Irānas galvenās tirdzniecības partneres Krievija un Ķīna kategoriski noliegušas sankciju noteikšanu.
Ja arī tiktu piemēroti šķēršļi degvielas piegādēm Irānai, Teherāna neapjuktu. «Irāna izmantotu savu naftas pārstrādes kapacitāti, lai pirmām kārtām nodrošinātu drošības spēku un režīma vajadzības. Tādējādi galvenie cietēji būtu ierindas irāņi, kuri mums simpatizē,» Kolumbijas universitātes profesors un bijušais ASV nacionālās drošības padomnieks Irānas lietās Gerijs Siks stāsta izdevumam Time.
Priekšroka diplomātijai
Tikusi apspriesta arī militāra vēršanās pret Irānu, tomēr tāda varbūtība ir ļoti niecīga. ASV Apvienotā štāba priekšnieks admirālis Maikls Mulens uzskata, ka uzbrukums Irānai destabilizētu stāvokli Tuvajos Austrumos un tam būtu neparedzamas sekas nākotnē.
Irāna tādā gadījumā varētu vērsties pie Libānas ekstrēmistu grupējuma Hezbollah un Gazā valdošās islāmistu kustības Hamas, piegādājot bruņojumu un aicinot uzbrukt Izraēlai.
Amerikāņu uzbrukums arī pārvilktu treknu svītru B.Obamas centieniem salīgt ar musulmaņu pasauli un izjauktu cēlo mērķi -panākt Izraēlas un palestīniešu mieru.
Tādēļ kā reālāko iespēju ASV un Irānas attiecību uzlabošanai politikas apskatnieki uzskata diplomātiju, jo ASV nacionālās drošības interesēs esot Irānas iesaistīšana diskusijās, nevis tālāka izolēšana.