Ziņojumā, kas 2008. gada 15. augustā no vēstniecības Rīgā nosūtīts ASV Valsts departamentam, teikts, ka A. Vešņakovs esot personīgi zvanījis A. Šleseram un A. Šķēlem, lai izskaidrotu Krievijas pozīciju konfliktā ar Gruziju, un, visticamāk, aicinājis viņus pārliecināt citus politiķus, ka biznesa interešu dēļ Latvijai nav izdevīgi piekrist tobrīd apspriestajām iespējamajām sankcijām pret Krieviju - pārtraukt NATO sadarbību ar Krieviju militārajā jomā un neturpināt sarunas par atvieglotu vīzu režīmu ar ES. «Diemžēl mēs sagaidām, ka vairāku politikā iesaistītu cilvēku pirmais instinkts būs darīt visu iespējamo, lai pasargātu savus privātos biznesa darījumus, turoties pie naiva viedokļa, ka bizness un politika attiecībās ar Krieviju var būt šķirti,» teikts ziņojumā.
Dokumentā secināts, ka vēstnieks abiem ietekmīgajiem cilvēkiem zvanījis, jo Tautas partijas dibinātājs A. Šķēle veicis vairākus darījumus Krievijā, pārsvarā enerģētikas nozarē, bet tā brīža satiksmes ministrs A. Šlesers guvis peļņu no nekustamā īpašuma un tranzīta darījumiem, kas saistīti ar Krieviju. «Grūti spriest par WikiLeaks publicētajiem dokumentiem, bet tas, kas rada jautājumus, ir ASV vēstniecības informācijas avoti - vai tie ir pietiekami uzticami un droši un vai tie rada skaidru priekšstatu par to, kas notiek Latvijā,» Par labu Latviju! (PLL) Saeimas frakcijas konsultants Arno Pjatkins atstāsta A. Šķēles viedokli.
Arī A. Šlesers Dienai uzsvēra, ka, kaut gan, būdams satiksmes ministrs, esot ticies un pazīstot A. Vešņakovu, par Gruzijas kara jautājumu nekad neesot ar viņu apspriedies. Viņam arī šķiet dīvaini, ka tiek izplatītas ziņas, ka tik sensitīvu jautājumu kā karš Gruzijā Krievijas vēstnieks būtu gribējis apspriest pa telefonu. «Protams, Latvijā kādam vienmēr ir nepieciešams novērst uzmanību no aktuālām lietām, bet, ja godīgi, man tas šķiet mazāk nekā aktuāli,» uzsvēra politiķis.
Ziņojumā norādīts arī, ka A. Vešņakovs nav vērsies pie valsts trešā oligarha - Ventspils mēra Aivara Lemberga, bet esot notikusi telefonsaruna ar viņam pietuvinātās partijas parlamenta frakcijas vadītāju. Visticamāk, šajā gadījumā domāts Zaļo un Zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis. Tomēr arī pats A. Brigmanis to noliedz: «Šito izlasot, man sanāca smiekli. Nevienas lielas valsts vēstnieks personīgi nezvanīs kādas partijas frakcijas vadītājam!» Viņš norāda, ka politiķa karjeras laikā ticies gan ar A.Vešņakovu, gan ASV, Gruzijas un citu valstu vēstniekiem.
Kā izņēmums minēts tā brīža Latvijas premjerministrs Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš esot sapratis, ka Krievija sankciju piemērošanas gadījumā varētu atriebties, pirmām kārtām izmantojot enerģētikas sektoru, tādēļ licis valdībai izstrādāt rīcības plānu šādam gadījumam.
Analizējot Latvijas sabiedrības noskaņojumu konflikta laikā, amerikāņi secinājuši, ka vairums etnisko latviešu bijuši gruzīnu pusē, jo spēja iedomāties sevi viņu vietā. Redzot, ka NATO un ES nespēj nākt klajā ar Krieviju nosodošu pozīciju, daudzi latvieši uztraukušies, vai dalība šajās organizācijās patiesi ir tām solītais drošības garants. Savukārt ĀM uzsvērusi, ka viens no Maskavas argumentiem iebrukumam Gruzijā bijis «Krievijas pilsoņu aizsardzība», tādēļ radīts bīstams precedents, jo Maskava tādā pašā ceļā varētu vēlēties aizstāvēt Latvijā dzīvojošos etniskos krievus.
Dienas aptaujātie politologi savukārt neuzskata, ka, pat ja sarunas būtu notikušas, tas būtu kas īpašs. «Ir tikai normāli, ka dažādu valstu vēstnieki ikdienā tiekas, sazvanās un saņem informāciju no cilvēkiem tajā valstī, kur viņi atrodas. Sākot no politiskajiem līderiem un beidzot ar žurnālistiem un sabiedriskās domas veidotājiem - tā ir pilnīgi normāla prakse,» uzskata ārpolitikas pētniece Žaneta Ozoliņa. Tam piekrīt arī politologs Ivars Ījabs, kurš gan piebilst, ka interesanti, kādēļ ASV vēstniecība uzskata, ka A. Šķēle un A. Šlesers ir tik ļoti atkarīgi no savām biznesa saiknēm Krievijā: «ASV vēstniecības rīcībā acīmredzot ir informācija, ka šie abi džentlmeņi atrodas ļoti īsā pavadā no Krievijas un A. Vešņakovs varētu mēģināt viņus šantažēt.»
Savukārt ārpolitikas eksperts Pēteris Viņķelis spriež, ka šādas ziņas ASV vēstniecība varētu būt ieguvusi no «politisko runu tirgus Vecrīgā». «Te jau nekas ilgi nepaliek noslēpums. Esmu pārliecināts - kamēr ir runa par diplomātu ziņojumiem, tie ir no šādiem avotiem. Es neizslēdzu, ka arī ar «tehniskiem līdzekļiem» notiek «informācijas vākšana», bet tas neizriet no līdz šim redzētajām noplūdēm. Tie tomēr ir ziņojumi līdz klasifikācijai «slepens», bet ne «sevišķi slepens»,» viņš skaidro.