Abortu jautājums nodarbinājis šo Saeimas apakškomisiju gandrīz gada garumā. Sākotnēji bija iecere Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikt nedzimušu bērnu tiesības uz dzīvību kopš ieņemšanas brīža, taču šādu definējumu vairākas institūcijas uzskatīja par centienu aizliegt abortus. Pašlaik abortu pēc sievietes vēlēšanās var veikt līdz 12. grūtniecības nedēļai, abortu pēc medicīniskām indikācijām - līdz 24. nedēļai.
Viens no aktuālajiem apakškomisijas priekšlikumiem paredz pagarināt pārdomu laiku pirms aborta, nosakot vismaz 120 stundu (tagad - 72) pēc norīkojuma uz abortu saņemšanas. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija gan uzskata, ka nav pamata mainīt patlaban valstī noteikto kārtību par pārdomu laiku, jo tā pagarināšana var nostādīt sievietes ļoti sarežģītā situācijā, kad viņas izvēli par grūtniecības pārtraukšanu vairs nav iespējams īstenot. Piemēram, sievietes ne vienmēr ļoti agrā grūtniecības laikā apzinās, ka gaida bērnu, turklāt, lai nokļūtu pie valsts apmaksāta ginekologa, nereti jāgaida rindās. Grūtniecības laika noskaidrošana vienas vizītes laikā varot arī nebūt iespējama, jo nepieciešams ultrasonogrāfijas izmeklējums, kas atkal ir jāgaida. Asociācija arī norāda, ka, pēc pētījumu datiem, apmēram 95% sieviešu jau pirms ginekologa apmeklējuma ir izdarījušas savu izvēli. Pēc ginekologu domām, palielinoties grūtniecības laikam, kad tiek pārtraukta grūtniecība, pieaug medicīnisku sarežģījumu skaits. Tas var apdraudēt sievietes reproduktīvo veselību nākotnē.
Jauno grozījumu iniciatori piedāvā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma pirmo pantu izteikt šādā redakcijā: «šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai (..) arī aizsargātu nedzimušu dzīvību no ieņemšanas brīža no jebkādiem prettiesiskiem apdraudējumiem un nodrošinātu embrija un augļa attīstības aizsardzību». VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule uzskata šādus grozījumus par nevajadzīgiem, jo jau tagad likums nosaka tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību. L. Cipule arī jautā, kā notiks nedzimuša bērna pasargāšana no prettiesiskām darbībām, piemēram, dzīvesbiedra vardarbības. Arī LM norāda: termini «ieņemšanas brīdis» un «prettiesisks apdraudējums» nav pietiekami skaidri. «Piemēram, konstatēt ieņemšanas brīdi, izņemot gadījumus, kad olšūnas apaugļošana notiek laboratorijā, būtu ļoti grūti,» saka Līvija Liepiņa, LM pārstāve.
Grozījumu rosinātāji vēlas noteikt vienotu likumā lietojamo jēdzienu izpratni, definējot, kādu grūtniecības periodu pārstāv embrijs, kādu - auglis, ierakstīt likumā, ka «par dzīvotspējīgu atzīstams auglis, sākot ar 22. grūtniecības nedēļu». Tiesa, pat Pasaules Veselības organizācija nav sniegusi rekomendācijas par vienotām definīcijām, norāda VM. Par šo priekšlikumu I. Parādnieks saka - nepieciešams definēt, «lai pēc likumīgi veikta aborta nevarētu ar augli vai embriju neatbilstoši rīkoties». Papardes zieda vadītāja Iveta Ķelle uzskata, ka apakškomisijas priekšlikumi ierobežos sievietes reproduktīvās tiesības un tie var raisīt jaunus grozījumus likumos, arī - nonākt līdz abortu aizliegšanai. Latvijas Ginekologu asociācija norāda - grozījumi var radīt šķēršļus valsts atbalsta programmā neauglības ārstēšanā.