Turklāt pamatizglītības 1.klases programmu varēs īstenot ne tikai skolas, bet arī pirmsskolas izglītības iestādes, bet mācību stundas 1.klasē tiks pārsauktas par mācību nodarbībām.
Dienas aptaujātie izglītības jomas speciālisti jaunos grozījumus vērtē pretrunīgi. Viņuprāt, lēmums ir sasteigts un var nest vairāk negatīva nekā pozitīva.
Zvans stundas vidū
«Ja no psiholoģiskā viedokļa meklē plusus šajā lēmumā, tad tie ir grūti atrodami,» saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes pasniedzēja un centra Dardedze psiholoģe Laura Pirsko. «Sešu gadu vecums ir laiks, kad bērnam grūti koncentrēt uzmanību ilgu laiku. Ideja ir, ka mācību stunda skolā sešgadniekiem varētu būt 30, nevis 40 minūtes gara. Tas nozīmē, ka zvans skanēs stundas vidū vecāko klašu bērniem un skolas ierasto ritmu dezorganizēs.» Tam piekrīt Rīgas Valda Zālīša pamatskolas ilggadējā pedagoģe Inta Rakēviča. Skolotāja stāsta, ka viņai grūti iedomāties, kā sešgadnieki iekļausies skolas vispārējā ritmā un vai vispār būs iespējas izveidot šim vecumam nepieciešamās divas klases telpas: vienu, kur mācīties (gan ar rotaļu elementiem, jo sešgadnieku mācības var notikt tikai ar rotaļu), otru, kur atpūsties, spēlēties un fiziski izkustēties. «Mūsu skolā lieku telpu nav.»
Ritms nepiemērots
Skolas un bērnudārza ritms ir divas atšķirīgas pasaules, domā Rīgas 76.pirmsskolas iestādes pedagoģe Māra Dziesma. Sešganieku grupiņā, ko M.Dziesma māca, diendusu neguļot vien divi bērni. «Diendusa sešus gadus vecam bērniņam ir ļoti svarīga. Arī izkustēšanās, attīstošas rotaļas svaigā gaisā - ap 11.00 ar bērniem jau ejam laukā,» stāsta pieredzējusī pedagoģe.
Pirmsskolas iestādē 8.30 ir brokastis, bet, ja sešgadnieks rītos būs jāved uz pirmo stundu, tas nozīmē, ka brokastis viņš ēdīs agri no rīta, vēl pusaizmidzis.
Daudziem bērniem agri no rīta ēst nemaz vēl negribas. Savukārt skolā pusdienas nebūs nemaz tik drīz.
Speciālisti uzsver, ka nozīmīga ir ne tikai sešgadnieku intelektuālā sagatavotība - arī tagad mācību programmas, ko viņi apgūst pirmsskolas iestādēs, ir pietiekami dinamiskas. Tikpat svarīga ir bērnu emocionālā un fiziskā sagatavotība skolai.
Bērnu attīstības un spēju līmenis ir dažāds, taču vairākumā gadījumu septiņi gadi ir tā robeža, kad bērns ir gatavs koncentrēties mācību vielai ilgāku laiku, jūtas atbildīgs par mājasdarbiem, atzīst psiholoģe L.Pirsko.
Kā vecāki tiks galā?
«No skolas bērni būs jāizņem ap vieniem dienā vai arī jāmaksā par pagarināto grupu skolā. Pēc man zināmās informācijas, turpmāk pagarinātā grupa skolās būs par maksu, turklāt, diez vai tā tiks organizēta līdz 19.00 vakarā, kāds ir bērnudārza darbalaiks,» domīga par to, vai vecākiem jaunie izglītības grozījumi būs izdevīgi, ir pedagoģe M.Dziesma.
L.Pirsko ir norūpējusies par ideju, ka sešgadnieki nākamajā mācību gadā varēšot mācīties gan bērnudārzā, gan skolā un vienā klasē saplūdīs tikai 2.klasē.
«Tas var radīt savstarpējas vardarbības problēmas.» Kāpēc? «Tāpēc, ka viena klases daļa jau būs saradusi, un tad pienāks klāt «svešie».
Var veidoties dažādas situācijas, kamēr «svešie» pielāgosies un kļūs par «savējiem».»
Psiholoģe domā, ka bez simboliskās pārejas no bērnudārza vides uz skolu bērniem būs grūti saprast, kāpēc 1.klasē mācīšanās notikusi rotaļājoties, ar atvieglotiem noteikumiem, bet 2.klasē tajā pašā skolas vidē jau noteikumi mainījušies: viņiem pēkšņi kā lieliem un nopietniem cilvēkiem rātni jāsēž solā.