Jau ziņots, ka Olaines cietuma slimnīca līdz ar krīzes iestāšanos reorganizēta tik pamatīgi, ka slimnīcas ķirurģiskās nodaļas lepnais aprīkojums jau vairākus gadus vienkārši krāj putekļus. «Iekārtas dūc. Izslēgt tās nozīmētu, ka jāpārprogrammē, un tas izmaksātu desmitiem tūkstošu latu, tādēļ atdot kādam citam tās nevaram. Reizi nedēļā inženieris uztaisa tehnisko apkopi un māsiņa izvēdina telpas, bet nekas cits tur pašlaik nenotiek,» Dienai skaidroja slimnīcas priekšnieks Vadims Viktorovs. Atjaunot nodaļas darbību būtu iespējams dažās stundās.
Ņemot to vērā, TM izvērtē četrus iespējamās rīcības modeļus. Pirmais paredz, ka slimnīca tiek atjaunota tādā apmērā, kāds bija plānots, to būvējot. Šajā gadījumā slimnīcai būtu jāalgo ķirurgi pastāvīgam darbam. Otrais variants nozīmētu, ka slimnīcā veic tikai vienkāršākās operācijas, bet sarežģītākās notiek publiskajās slimnīcās. Šādā variantā ārsti netiktu turēti štatā, pastāvīgi algojot tikai medmāsas. Trešais savukārt nozīmētu ķirurģisko iekārtu pārdošanu. Šajā gadījumā slimnīcā notiktu tikai pēcoperāciju aprūpe.
Visbeidzot ceturtais variants paredzētu pilnīgu atteikšanos no jebkādas ķirurģiskās darbības Olaines cietuma slimnīcā, pārdodot iekārtas un pēcoperācijas aprūpi uzticot publiskajām slimnīcām. Šādā gadījumā liekās telpas varētu piemērot «personām, kurām nepieciešama īpaša aprūpe» - ar to domāti ieslodzītie narkomāni un alkoholiķi, kuru ārstēšanai jau ieplānots slimnīcas teritorijā celt jaunu korpusu. Tas tikšot darīts ar Norvēģijas valdības atbalstu, bet, ja ķirurģiskās nodaļas telpas atbrīvotu, jaunais korpuss nebūtu nepieciešams tik apjomīgs, kā šobrīd plānots.
I. Saleniece arī atzīst, ka situācija Olaines cietuma slimnīcā nav vienīgā cietumnieku veselības aprūpes problēma: «Sabiedrībā veselības aprūpi persona saņem, pamatojoties uz pieraksta sistēmu pie konkrēta ģimenes ārsta, savukārt, nonākot ieslodzījuma vietā, personas reģistrācija pie ģimenes ārsta tiek bloķēta.» Viņa norāda, ka likumos nav dota atļauja cietuma ārstiem izrakstīt kompensējamos medikamentus un nosūtījumus, tādēļ ieslodzītie medikamentus un speciālistu pakalpojumus var saņemt tikai kā maksas pakalpojumus. «Piemēram, ar ģimenes ārsta nosūtījumu speciālista konsultācija maksā 2-5 latus, bet bez nosūtījuma - 20-30,» viņa skaidro.
Lai situāciju izlabotu, šobrīd sadarbībā ar Veselības ministriju tiekot gatavotas izmaiņas vairākos valdības noteikumos. To mērķis esot panākt, ka ieslodzīto tiesības uz pieeju veselības aprūpei ir tādas pašas kā citiem cilvēkiem. «Tas ir būtiski, lai ieslodzījuma vietā ieslodzīto veselības stāvoklis vēl vairāk nepasliktinātos un, iznākot sabiedrībā, viņi vai viņas neapdraudētu citus sabiedrības locekļus,» skaidro I. Saleniece.