Tajā izdevās gan ar mākslīgiem materiāliem atjaunot plīsušo lielāko asinsvadu - aortu, pa kuru asinis no sirds plūst uz visiem orgāniem, gan arī atjaunot asins cirkulāciju uz galvas smadzenēm. «Šāda operācija nav parastas slimnīcas līmenis un pat ne lielāko pasaules centru ikdiena, taču ir vietas Eiropā un ASV, kur ārsti izšķirtos kaut ko tādu darīt,» saka docents Pēteris Stradiņš, PSKUS Latvijas Kardioloģijas centra sirds ķirurgs, kurš veica operāciju. Latvijā tāda ir pirmā, taču tā iedvesmojusi mediķus turpmākam darbam.
Kā stāsta Jānis, 7.augusta pievakarē viņš ļāvies ilgai peldei upē. Pēc tās viņš sajutis ļoti asas sāpes krūškurvī. Lai arī Jānis teju 30 gadu neesot slimojis, viņš nolēmis ar automašīnu braukt uz PSKUS. Sākotnēji mediķi pieļāvuši, ka Jānim bijis miokarda infarkts, taču tālākie izmeklējumi apstiprināja, ka plīsusi aorta. Pacientam bija ļoti paveicies, jo «plīsums notiek pēkšņi, īpaši, ja spiediens asinsvados ir liels. Parasti 40 procentu cilvēku mirst uz vietas pēkšņā nāvē», stāsta P.Stradiņš. Aortu veido trīs slāņi, plīsums parasti notiekot iekšējā vai vidējā, un, ja ārējais slānis laimīgā kārtā spējot noturēt spiedienu, pacients ietilpst tajos 60%, kam laimējas no pēkšņas nāves izvairīties. «Tad sāk strādāt likums - no izdzīvojušajiem iet bojā viens procents stundā,» skaidro P.Stradiņš. Plīsums notiekot spirālveidīgi - tas vienlaikus pārtrauc dažādu orgānu barošanu ar asinīm, bīstamākais - ja pārtrauc barot galvas smadzenes. Aortas plīsuma iemesli mēdzot būt dažādi, Jāņa gadījumā, visticamāk, vainīga bijusi ateroskleroze - sirds asinsvadu sieniņas pārkaļķošanās.
Divas dienas pacients ārstējās medikamentozi intensīvās terapijas nodaļā. Lēmumu par ķirurģisku iejaukšanos mediķiem pieņemt esot bijis grūti. Lielākā problēma bijusi, ka aortas plīsums bija, sākot no sirds līdz pat kāju asinsvadiem, un turklāt tas jau bija aizgājis uz galvas asinsvadiem, skaidro Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs asociētais profesors Andrejs Ērglis. Pacienta stāvoklis pasliktinājās. P.Stradiņš saka: «Sākām viņu zaudēt, tādēļ izšķīrāmies.» Īsto brīdi, kad vairs nevarēja ārstēt pacientu medikamentozi, bija uztvērusi Eva Strīķe, Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāja. Mediķu komanda - P.Stradiņš, A.Ērglis, asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš kopā ar vēl citiem kolēģiem - izstrādāja glābšanas plānu. «Radījām plānu, kā vispār, kaut vai teorētiski šāda operācija varētu notikt, tas tika uzzīmēts uz papīra un tad realizēts pa etapiem. Viena operācija bija vairāku operāciju kopums,» skaidro A.Ērglis. P.Stradiņš saka - ar operācijas iznākumu esmu apmierināts. D.Krieviņš stāsta: «Tā kā operācija bija sarežģīta, gandarījums pēc tam bija ļoti liels, kā amerikāņu filmās beigās saka - we did it (mēs to paveicām).» Iespējams, identisku operāciju literatūrā nevar atrast, «kopā spējām veikt to, ko katra nozare atsevišķi nevar», atzīst P.Stradiņš.
Jānis jau ir izrakstīts no slimnīcas. Viņš lūdz pateikt vislielāko pateicību mediķiem, kuri vistiešākajā nozīmē glāba viņa dzīvību.