To gan saņem tikai maza daļa augstskolu budžeta studentu, un nereti jauniešiem ar ļoti augstām sekmēm stipendija iet secen, kopš pērnvasar tika grozīti normatīvi un prioritāte stipendijas saņemšanā ir sociāli mazāk aizsargātiem studentiem, nevis tiem, kuriem ir bijušas vislabākās sekmes. Par stipendiju piešķiršanas nosacījumiem lietu ir ierosinājusi Satversmes tiesa, arī studenti un augstskolu pārstāvji norāda uz pašreizējās sistēmas nepilnībām.
Janai Vasilei, kura rudenī Latvijas Universitātē (LU) turpinās studijas angļu filoloģijā, pavasara semestrī nācās izbaudīt, ko nozīmē palikt aiz stipendiju saņēmēju svītras. Viņas kursam bija iespēja pretendēt tikai uz trim stipendijām - divas tika studentiem, kas bija iekļauti sociāli mazaizsargāto grupā, savukārt studenti, kurus par atzīmēm varētu apskaust daudzi, varēja pretendēt tikai uz vienu stipendiju. Jana palikusi otrā aiz svītras, lai arī viņas vidējā svērtā atzīme bija 9,5 (no 10). Studentei gan tas nav bijis ļoti sāpīgs finansiālais trieciens, jo viņa saņēmusi arī Kristapa Morberga stipendiju 180 latu mēnesī, tomēr Jana nepiekrīt stipendiju piešķiršanas nosacījumiem, kas ļauj to saņemt cilvēkiem ar krietni zemākām sekmēm. Arī Gerda Zandersone, kura ir viena no diviem studentiem kursā, kas labu sekmju dēļ tika pie stipendijas RTU materiālu tehnoloģijas un dizaina programmā, kritizē pašreizējo kārtību un atzīst, ka tā nestimulē mācīties pēc iespējas labāk.
Tā kā stipendijas ir zaudējušas savu stimulējošo lomu, turklāt tās saņem niecīgs skaits studentu un ar to nepietiek, lai izdzīvotu visu mēnesi, pēc Augstākās izglītības padomes priekšsēža Jāņa Vētras domām, jāatsakās no pašreizējās sistēmas un viss stipendiju fonds jānovirza tikai trūcīgajiem studentiem. Tā stipendijas varētu izmantot studiju pieejamības veicināšanai, nevis kā balvu par labām sekmēm. Citādi domā studentu organizāciju pārstāvji. LU Studentu padomes priekšsēdis Edvards Ratnieks norāda, ka stipendijas jāpiešķir pēc akadēmiskajiem rezultātiem, jo par pabalstiem trūcīgajiem esot jārūpējas Labklājības ministrijai. Programmās, kurās budžeta grupā ir gandrīz visi studenti, nemaz neesot citu līdzekļu, kas celtu studentu motivāciju, kā vien stipendijas. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka stipendijām jāatgūst motivējošā funkcija, tāpēc 90% stipendiju jāpiešķir pēc akadēmiskajiem sasniegumiem, savukārt atlikušie 10% - pēc sociāliem principiem, stāsta LSA prezidents Edgars Bērziņš. Īstenot šo pieeju gan liedzot mazais stipendiju saņēmēju skaits, jo ir programmas, kurās tās saņemot tikai viens vai divi budžeta studenti.
LU rektors Mārcis Auziņš norāda, ka viņam stipendiju jautājumā ir «dalītas jūtas». Lielākoties citās pasaules valstīs stipendijas tiešām piešķirot pēc sociāliem principiem, taču Latvijā ierasti bijis pretēji - galvenā bijusi akadēmiskā izcilība. Kārtība strauji mainījās pēc normatīvu grozījumiem, un lielākā daļa stipendiju LU esot piešķirtas pēc sociālajiem principiem. Pēc M. Auziņa domām, Latvijā būtu piemērota kombinēta pieeja - stipendiju saņēmēji tiek noteikti gan pēc sociālā stāvokļa, gan pēc sekmēm -, tomēr to pilnvērtīgi nevarot īstenot situācijā, kad stipendijas saņem tikai neliela daļa budžeta studentu. Tik maz studentu stipendiju saņem, kopš pirms sešiem gadiem tika desmitkārt palielināts stipendijas apjoms, nepalielinot stipendiju fondu, rezultātā to saņēmēju skaits saruka 10 reižu. Šāda valdības rīcība, pēc M. Auziņa ieskatiem, «bija zināmā mērā ņirgāšanās».
Izglītības un zinātnes ministrija pagaidām nepauž gatavību stipendiju piešķiršanas kārtību mainīt, izriet no izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) preses pārstāves Agneses Korbes teiktā. Viņa norāda, ka iniciatīva ieviest šādu kārtību esot nākusi no LSA. E. Bērziņš to nenoliedz, bet atzīst, ka tā ir LSA iepriekšējā sastāva rīcība un to nevarot komentēt.