Pārējo koalīcijas partiju nostāja šajā jautājumā ir rezervēta. Vienotībā bijušas diskusijas, ka slieksni varētu paaugstināt, bet Reformu partija un tā sauktais Olšteina sešnieks bez plašas spriešanas vai pētījumiem par to runāt negrib.
Kopš 2010. gada vidus uzturēšanās atļauju Latvijā un tādējādi arī visās citās Šengenas zonas dalībvalstīs trešās valsts pilsonis var iegūt, investējot noteiktu summu Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā, Latvijā darbojošās bankas subordinētajā kapitālā vai arī iegādājoties nekustamo īpašumu par vairāk nekā 100 tūkstošiem latu Rīgas reģionā vai 50 tūkstošiem novados. Pēc oficiālās statistikas, ar uzturēšanās atļauju iegūšanu saistītās investīcijas pēdējos 12 mēnešos palielinājušās 2,3 reizes, kopējais investīciju apjoms sasniedzis 244 miljonus latu. Absolūtais vairākums investoru ir no Krievijas.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), kura ministrijas ziņojums par šo tēmu vakar tika skatīts valdībā, Dienai norādīja, ka pašreiz nekustamo īpašumu segments ir populārākais starp uzturēšanās atļauju prasītājiem, bet galvenajam šīs kārtības mērķim būtu jābūt komercdarbības veicināšanai. Vai ko mainīt pašreizējā kārtībā, viņaprāt, būtu lemjams pēc pamatīga ekonomiska pētījuma.
VL-TB/LNNK esošā kārtība neapmierina, un arī tagad tās galamērķis ir to atcelt pavisam, Dienai skaidroja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs. Tomēr «ceļā uz programmu maksimums ir pieļaujams arī pakāpeniskums», ar to arī skaidrojama pašreizējā partijas iniciatīva. Šobrīd šāda veida uzturēšanās atļauju izsniegšanai jau esot masveidīgs raksturs, kas nākotnē varētu radīt lielu sociālo spriedzi.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) Dienai atzina, ka arī viņa partijā bijušas pārrunas, vai nevajadzētu šo summu pacelt. «Pieņemot šīs normas, Vienotības pozīcija bija, ka jāseko līdzi, lai summas neietekmētu vietējo dzīvokļu tirgu - ja šī summa ir pārāk zema, tad ceļas dzīvokļu cenas vietējiem pircējiem. Tā noteikti nav Vienotības principiāla pozīcija, ka šo summu nedrīkst palielināt.»
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) uzsvēra, ka viņa partijas stingra pozīcija ir - pirms ko papildus ierobežot, to rūpīgi izvērtēt. «Saprotu, ka sabiedrības daļa, kuru pārstāv Nacionālā apvienība, jūt psiholoģisku diskomfortu, jo īpašumi tiek pārdoti citu valstu pilsoņiem, bet no šīs kārtības ir diezgan neapstrīdams labums Latvijas ekonomikai, un Iekšlietu ministrija ir izvērtējusi un konstatējusi, ka vismaz šobrīd tā nekādus draudus Latvijas drošībai nerada.»
Nekustamo īpašumu tirgus uzņēmējos runas par šīs kārtības izmaiņām sajūsmu neraisa. Latio vadītājs Edgars Šīns Dienai uzsvēra, ka jebkurai valstij ir programma turīgu ārvalstnieku piesaistīšanai. «Piemēram, lai iegūtu uzturēšanās atļauju ASV ir jāiegulda 400 000 dolāru. Ja politiķi uzskata, ka Latvijā tam ir jābūt dārgāk, respektēju viņu viedokli, bet tas nav pareizi,» viņš teica.
Baltic Sothebys Real Estate līdzīpašniece Ilze Mazurenko savukārt skaidro, ka patlaban vislielākā aktivitāte Rīgas centrā esot dzīvokļu segmentā no 100 līdz 150 tūkstošiem, un savu lomu tajā spēlējot arī nerezidenti, cenas kopš gada sākuma esot kāpušas par 10-15%. «Ja nu tiešām ļoti gribas palielināt, varbūt līdz 150 tūkstošiem varētu, bet nedomāju, ka tas būtu prātīgi,» viņa uzskata.
Arī Rietumu banka, kas, pamatojoties uz šo kārtību, izvērš uz Austrumu investoriem mērķētu mārketingu, par NA ierosinājumu nav sajūsmā. «Var pieļaut, ka mēģinājumiem sākt diskusiju par minimālo investīciju apjomu uzturēšanās atļauju iegūšanai nav nekādas ekonomiskās loģikas un tie ir vērsti vienīgi politisko mērķu sasniegšanai,» saka Rietumu bankas pirmais viceprezidents Ruslans Stecjuks.