Princpiālajai spēlei treneris Juliuss Šuplers ar saviem palīgiem acīmredzami bija rūpīgāk sagatavojies nekā viņa kolēģis uz SKA soliņa Aivans Zaneta. Neitralizēt Sanktpēterburgas vadošo Čajaneka maiņu jau no pirmās sekundes laukumā devās Jānis Sprukts ar partneriem. Tiesa, 5. minūtē pret šo maiņu laukumā bija Hartigana trijnieks, un pozicionāla kļūda bija par iemeslu pirmajai ielaistajai ripai. Kad vēl pēc pāris minūtēm Gļebs Kļimenko pārsteidza Krisu Holtu nesagatavotu, šķita jau, ka piepildīsies sliktākais scenārijs, proti, ka SKA ceļarullis pārbrauks pāri rīdziniekiem. Pagājušajā sezonā tā jau bija noticis. Dinamo viesos zaudēja ar 1:8.
Patīkami, ka pirmo impulsu deva ne tikai komandas līderi, bet arī ceturtā virknējuma uzbrucēji Gints Meija un Roberts Bukarts. Kopumā šis Andra Džeriņa trijnieks izskatījās pat ļoti solīdi uz pieredzes bagātā SKA fona. Rīdzinieki pilno lozi izvilka ar mednieku instinktu laukuma viduszonā. Tādi klasiski pretuzbrukumi neiznāca, bet ļoti veiksmīgi izdevās pārvarēt mājinieku aizsardzības valni uz zonas zilās līnijas. Visu spēli it kā ēnā palika Tomašs Surovijs, taču Marcela Hosas stilā viņš trieca ripu vārtos, panākdams 4:3 pārsvaru. Pēc tam jau nostrādāja nerakstītais hokeja likums - neiemet pats, saņemsi atpakaļ ripu savos vārtos.
Pagarinājumā Aleksandrs Ņiživijs reabilitējās par to, ka desmit sekundes pirms pamatlaika beigām ciešāk savos apskāvienos nebija ieskāvis zviedru snaiperi Matiāsu Vainhandlu. No vienas puses žēl, ka neizdevās no Sanktpēterburgas aizvest trīs punktus, taču iemesls asarām ir SKA spēlētājiem. Muļķīgu noraidījumu pret Marku Hartiganu nopelnīja Maksims Sušinskis. Līdz pagarinājuma beigām palika piecas sekundes, kad Ņiživijs bija pirmais pie Nabokova atsistās ripas. 5:4 uzvara Sanktpēterburgā - kurš gan varēja paredzēt tik intriģējošu un patīkamu KHL sezonas sākumu?