Balsojumā par I. Lāci savu balsi atdeva 72, bet par O. Spārīti - 99 klātesošie. Kopumā bija izsniegti 199 balsošanas biļeteni, kas visi bija iemesti balsošanas urnā, bet no tiem par derīgiem tika atzīts 171 biļetens, 28 biļeteni bija nederīgi. Tādējādi nevienam no kandidātiem neizdevās savākt nepieciešamo balsu skaitu - 50% + viena balss.
Rudens pilnsapulcē balsojums notiks par šiem pašiem kandidātiem. Līdz tam pagarinātas līdzšinējā LZA vadītāja Jura Ekmaņa pilnvaras.
Viņš iepriekš aģentūrai LETA bija izteicies, ka zinātni Latvijā vajadzētu noteikt par vienu no valsts prioritātēm. Pašlaik gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā veidojas stratēģija 2014.-2020. gadam, ko pavada ļoti daudz strīdu, tādēļ jaunajam LZA prezidentam būšot jāspēj argumentēti pierādīt prioritātes. Pašlaik Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi prioritātes, kas zinātniekus neapmierināja, tādēļ viņi iebilda. Zinātnieks norādīja, ka līdz gada vidum ir jāpiesaka Latvijas intereses, jo ES savas prioritātes jau ir definējusi. ES prioritāte Kohēzijas fondā ir pētniecība un inovācijas, bet Latvijā šis process tiek novilcināts. Latvija ar visām politiskajām izmaiņām ir pazaudējusi tempu, un tagad ir izmisīgi jāsteidzas.
Savukārt abi kandidāti I. Lācis un O. Spārītis intervijā NRA pauduši vienādās domas, ka LZA ir diezgan pasīva, lai vēl vairāk kļūtu par Latvijas zinātnes administrētāju, tādējādi, tai paliekot personālakadēmijas statusā, tās pārstāvniecības funkcijas var kļūt gluži dekoratīvas. Latvijas zinātnē divdesmit gados ir notikušas arī pozitīvas pārmaiņas, tomēr pēdējā laikā zinātnei atvēlētais mazais finansējums liekot pārdomāt LZA tālāko kvalitatīvo darbību.
LETA