NATO paziņojusi, ka neuzskata Krieviju par savu ienaidnieku, tomēr uzsver, ka tai ir jāaizsargā alianses locekļi.
Nopietna palīdzība
Janvārī NATO vadība pēc aktīviem ASV un Vācijas aicinājumiem esot piekritusi paplašināt Polijas aizsardzības plānu, iekļaujot tajā arī Igauniju, Latviju un Lietuvu, otrdien vēstīja britu laikraksts The Guardian, kura rīcībā nonākusi WikiLeaks noplūdinātā amerikāņu diplomātu sarakste. Dokumentos atzīts, ka šos militāros plānus nevajadzētu publiski apspriest, lai nevajadzīgi nepalielinātu saspīlējumu starp NATO un Krieviju.
Laikraksts apgalvo, ka alianses dalībvalstis, visticamāk, plānu slepeni apstiprinājušas novembrī notikušajā NATO samitā Lisabonā, kurā piedalījās arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Stratēģija, kuras kodētais nosaukums ir Eagle Guardian, paredz, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā uz Baltijas valstīm tiktu nosūtītas deviņas NATO divīzijas no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas, bet ostas Vācijā un Polijas ziemeļos uzņemtu jūras kājniekus un ASV un Lielbritānijas karakuģus. Plānots, ka jau nākamgad Baltijas jūrā varētu notikt pirmās apjomīgās NATO mācības.
Atsevišķās sarunās Vašingtona Varšavai piedāvājusi pastiprināt Polijas drošību pret Krieviju, izvietojot ASV jūras spēku specvienības Baltijas jūras ostas pilsētās Gdaņskā un Gdiņā, kā arī no ASV karabāzēm Vācijā pārceļot uz Poliju iznīcinātāju F-16 eskadriļas un transporta lidmašīnas C-130 Hercules.
Dokumentos teikts, ka šogad Polijā netālu no robežas ar Kaļiņingradas apgabalu uzstādītā ASV pretraķešu aizsardzības iekārta Patriot ir vērtējama kā simboliska, jo nav kaujas spējīga un paredzēta tikai mācībām.
Krievija mierīga
Baltijas valstis jau pirms vairākiem gadiem aktīvi aicināja NATO izstrādāt plānu to aizsardzībai pret ārēju iebrukumu, jo īpaši sparīgi šie aicinājumi kļuva pēc 2008. gada augustā notikušā Krievijas militārā iebrukuma Gruzijā. Par to zināja arī Maskava, tādēļ tā uz WikiLeaks noplūdināto informāciju reaģējusi salīdzinoši mierīgi.
Avoti Krievijas Ārlietu ministrijā paziņoja, ka Maskava ir neizpratnē par šādiem plāniem, ņemot vērā, ka NATO samitā abas puses vienojās sadarboties kopīgas Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē.
Savukārt anonīms avots Krievijas militāri diplomātiskajās aprindās apgalvo, ka NATO plāns Baltijas aizsardzībai nav nekas jauns. «Koncepciju un konkrētas stratēģiskas darbības Kaļiņingradas militārā grupējuma aplenkšanai, sadalīšanai un iznīcināšanai NATO izstrādāja pirms pieciem vai sešiem gadiem,» avots paziņoja aģentūrai Interfax.
Reaģējot uz ASV diplomātisko dokumentu noplūdi, Ziemeļatlantijas alianse otrdien paziņoja, ka NATO un Krievija neapdraud viena otru, tomēr īpaši akcentēja, ka tai ir pienākums jebkurā brīdī aizsargāt dalībvalstis, arī Baltijas valstis.