Igors Gorbunovs,
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes vadītājs
Piekrītu viedolim, ka pilsonību iegūt gribētājiem tam ir bijis laiks 15 gadi, kad varēja naturalizēties visi, kas vēlējās. Ja viņi to nav izdarījuši, tad acīmredzot tā ir zināma attieksme pret valsti.
Naturalizācijas kārtību atvieglot vajadzētu attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši ilgus gadus. Viņiem vēstures eksāmenu varētu arī atlaist, atstājot tikai pārrunas. Latvijā dzimušajiem bērniem un jauniešiem, kas visu mūžu te dzīvojuši un mācās mūsu skolās, arī nosacījumiem vajadzētu būt citiem. Bet attiecībā uz pieaugušajiem darbspējīgā vecumā es neredzu problēmas, kāpēc viņi nevarētu naturalizēties pašreizējā kārtībā.
Mans personīgais viedoklis ir, ka nepilsoņiem tāpat ir ērti būt viņu statusā, jo no tā jau nekas nemainās. Sevišķi, ja viņiem neinteresē vēlēšanu tiesības. Ja vēlēšanu tiesības tiešām dotu arī nepilsoņiem, kā dažkārt tiek spriests, atkristu arī šī motivācija pilsonības iegūšanai. Kamēr pilsonība nesaistās ar kādu konkrētu labumu, viņiem jau nav motivācijas. Ne jau patriotisms ir lielākais naturalizācijas dzinulis, bet pragmatisms.
Ir skaidrs, ka Pilsonības likums jāmaina, tikai nav zināms, tieši kā tas izskatīsies. Pieņemt pilsonībā nulles variantu, kā 90. gadu sākumā tika izdarīts Lietuvā, ir gan par vēlu, gan arī Latvijai nepiemēroti.
Marija Golubeva,
Sabiedriskās politikas centra Providus vadošā pētniece
Diez vai Ieva Plaude-Rēlingere to bija domājusi kā lietišķu un tūlīt politikā īstenojamu priekšlikumu. Bet pēc būtības vārda «nācija» lietojumu gan vajadzētu pārskatīt un precizēt. Sakot to Latvijā, nav skaidrs, vai runa ir par politisko vai etnisko nāciju, un tas noteikti traucēs savstarpējai sapratnei arī nākotnē. Jo ātrāk šo divdomīgo situāciju pratīsim atrisināt, jo ātrāk varēsim attīstīties tālāk un šai attīstībā iesaistīt vairāk cilvēku.
Bet nulles variants pilsonībā diez vai spētu ko atrisināt, jo tie cilvēki, kas jau ir atsvešināti, tādi arī paliks. Šai ziņā mums ir jādomā par kaut kādu pakāpenisku, tādu kā mīkstinošu pārejas programmu, lai šie cilvēki nejustos tik atsvešināti.
Pirmām kārtām politiskajai elitei būtu jāsaprot, ko tā grib - vai tā grib turpināt dzīvot šādā diezgan sadalītā sabiedrībā, vai arī domāt, kā šo sabiedrību vairāk vai mazāk integrēt.
Pašlaik traucējoši ir tas, ka politiskā elite aizvien nav tikusi skaidrībā, ko tai nozīmē Latvijas nācija. Līdz tam tā vēl nav izaugusi un aizvien dzīvo kaut kur starp XIX gadsimta un pēcpadomju izpratni. Protams, ir taisnība, ka Latvija ir vienīgā vieta, kur latvieši var īstenot savas kultūras tiesības, bet taisnība ir arī tā, ka Latvija ir vienīgā vieta, kur Latvijas pilsoņi var īstenot savas politiskās tiesības.
Protams, Pilsonības likumam vajadzētu būt daudz atvērtākam pret Latvijas bērniem, nevis atstāt visu vecāku ziņā, vai tie pieteiks vai nepieteiks savu bērnu pilsonībai. Uz citām grupām es neredzu vajadzību attiecināt pilsonības nulles variantu. Tad drīzāk ir jādomā par pašvaldību vēlēšanas tiesībām.
Nils Muižnieks,
LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors
Būtu interesanti, vai Ieva Plaude-Rēlingere maz zina, cik Latvijā to nepilsoņu ir? Lai nu kā, Latvijas politiskā elite kādu pēdējo 12 gadu laikā nav bijusi gatava apspriest Pilsonības likumu, kur nu vēl nulles variantu. Diskusiju vajadzētu sākt ar pieticīgākiem jautājumiem: par nepilsoņu bērniem, par tiem, kas dzimuši ārpus Latvijas, un naturalizācijas prasībām, bet ne šādi - uzreiz un uz visu banku!
No vienas puses - nav jau slikti, ka ir izvērtusies vismaz kaut kāda diskusija, jo tāda ir nepieciešama - par pilsonību, par politisko nāciju u. tml. Būtu interesanti, ko par to saka partijas un vai tām ir vienots viedoklis, vai par to vajag vai nevajag runāt, un kāds ir to piedāvājums.
Var jau ieņemt nostāju, ka naturalizācija ir atvērta visiem interesentiem, tāpēc nav problēmu. Bet iznākums būs tāds, ka turpinās dzimt nepilsoņi un cilvēki nenaturalizēsies. Šobrīd naturalizācijas temps ir rekordzems, un rekordaugsts ir to skaits, kas nenoliek naturalizācijas eksāmenus. Cilvēki ir jāinformē un jāizglīto par kursiem, eksāmeniem, iespējām, kas pašlaik nenotiek. Un ir jāmaina arī Pilsonības likums, kas pašlaik ir kā signāls, ka pēc būtības jau nekas nemainīsies.
Veciem cilvēkiem būtu jāmīkstina naturalizācijas noteikumi, un noteikti būtu jāpiešķir pilsonība bērniem.
Sagatavoja Didzis Meļķis