«Koalīcijas partneri mūsu vēlētājus uzskata par mazāk nozīmīgiem un mūsu iniciatīvas noraida,» kā iespējami būtisku fona faktoru notikušajam minēja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Nacionālā apvienība nevarot pieļaut, ka premjera un tieslietu ministra pretrunu dēļ cieš nozare, kurai šī iemesla dēļ varēja tikt liegts atbalsts. Tieslietu ministrs G. Bērziņš par demisiju paziņoja neparastā laikā - trešdien ap deviņiem vakarā, kad jau bija izskanējuši visi televīziju ziņu raidījumi, - un nesagaidot premjera V. Dombrovska atgriešanos no komandējuma, lai gan bija jāpagaida tikai līdz nākamās dienas pusdienlaikam. G. Bērziņš tā arī nav pateicis, kāpēc tas bija jādara tik steidzami, nepakonsultējoties pat ar partijas biedriem. Viņa argumentus apvienības valde uzzināja ceturtdienas vakarā. G. Bērziņš nav vēlējies pretēji valdes nostājai uzņemties atbildību par ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma tālāku virzīšanu. Sabiedrība varbūt pat nebūtu pamanījusi, ka premjers devis ministram uzdevumu izveidot darba grupu, lai precizētu īpašumu sarakstu, ja VL-TB/LNNK ar vairākiem protestējošiem paziņojumiem par to nebūtu ziņojusi pati. Tiekoties ar premjeru V. Dombrovski, ir panākta vienošanās, ka līdz šim sadarbības līgumā nefiksētā īpašumu tiesību jautājuma risināšana nākamajā nedēļā šajā dokumentā tikšot iekļauta, nosakot, kā koalīcija par to lems. No premjera teiktā neizskanēja nožēla, ka viņš ar dotajiem uzdevumiem būtu novedis ministru līdz demisijai. Taču V. Dombrovskis atzina, ka kļūdas komunikācijā ir bijušas.
Nacionālā apvienība patiešām vai ik pirmdienu uz koalīcijas pārstāvju sanāksmi ieradās ar kādu saviem vēlētājiem būtisku iniciatīvu, kuras partneri bieži vien noraidīja un par tām arī pasmīkņāja. Tā pamazām veidojusies sajūta, ka pret partiju koalīcijā dominējošā Vienotība izturas kā pret mazāko brāli. Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas (Vienotība) žurnālistiem teiktajā izskanēja neapmierinātība, ka «viens partneris visas problēmas mēģina risināt ar skaļiem paziņojumiem, bet mēs pieņemam šo stilu». Taču viņa šo demisiju novērtēja kā «bezatbildīgu rīcību un spēlēšanos ar valsti». Līdzīgi domā arī viņas partijas biedrs Arvils Ašeradens, kuru visvairāk uztrauc tas, ka Latvijā ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizītes priekšvakarā atkāpjas tieslietu ministrs uz tik jūtīga antisemītisma jautājuma fona, kas var kaitēt valsts tēlam.
Lūgts to komentēt, ārlietu ministrs un Reformu partijas priekšsēža vietnieks Edgars Rinkēvičs reaģēja mierīgāk: «Tā ir daļa no Latvijas īpatnējā politikas procesa, bet arī citās valstīs ir interesanti politikas procesi un atkāpjas ministri.» Ārlietu ministrs ir pārliecināts, ka Latvijas tēlu tas neietekmēs. Ja visi koalīcijas partneri sapratīs, ka šeit nav jaunāko un vecāko brāļu, bet visi ir līdzvērtīgi partneri, tad valdībai ir iespējas nostrādāt līdz Saeimas pilnvaru beigām, uzskata E. Rinkēvičs, kurš neredz nopietnus iemeslus, kāpēc tas nevarētu notikt. Viens no Reformu partijas (RP) līderiem uzsvēra, ka RP nostājā nekas nav mainījies un tai joprojām ir iebildumi pret sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību vienā koalīcijā.
Drīz pēc paziņojuma par ministra demisiju kuluāros izskanēja minējumi par tā saistību ar centieniem destabilizēt valdību nolūkā panākt jaunas koalīcijas izveidi, kas, visticamāk, tad būtu nevis bez Nacionālās apvienības, bet bez Reformu partijas un ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). S. Āboltiņa apgalvoja, ka šāda jautājuma Vienotības darba kārtībā nav. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uz vaicāto, vai apvienībai ir izredzes nonākt valdībā, atbildēja, ka tādas iespējas vienmēr esot. Taču ZZS arī nestutēšot šo koalīciju, būdami ārpus tās, kad viena, vai otra partija to lūgšot, kas jau ir noticis. «Ja Vienotībai stingri pretim nenostājas, tad viņi noliek gar zemi. Vienotība ir jāciena, bet tai nedrīkst pakļauties,» vēl piebilda A. Brigmanis, liekot saprast, kāpēc koalīcijai radušās grūtības.
Dienas laikā par G. Bērziņa demisiju izskanēja visdažādākie minējumi, sākot ar viņa labajām attiecībām ar ZZS sabiedroto Aivaru Lembergu un beidzot ar to, ka varbūt viņam ir svarīga Saeimas deputāta imunitāte, kādas nav ministram. «Par saražotajām sazvērestības teorijām var rīkot konkursu,» noteica R. Dzintars, kuram tās nešķiet nopietnas. Savukārt, ja kādam politiķim rastos tiesiskas problēmas, Saeima vienalga viņu izdotu kriminālvajāšanas sākšanai. Taču kolēģi nedomā, ka G. Bērziņam tādas varētu rasties. Savukārt viņš pats dienas laikā vairākkārt atkārtoja, ka ar A. Lembergu par šo lēmumu nav konsultējies. Tā ir bijusi viņa paša izšķiršanās, par ko informējis tikai R. Dzintaru. Viens no tuviem G. Bērziņa domubiedriem no TB/LNNK Dienai apstiprināja, ka ar kolēģi sazinājies tikai pēc paziņojuma Panorāmā par demisiju, no kā arī to uzzinājis.