Pirmkārt, viņiem jāņem vērā, ka Āfrika ir ļoti dažāda, te klišejas neder. Tas nozīmē, ka katram reģionam jāgatavojas īpaši. Te labs piemērs ir daudz piesauktā drošība. Jā, Ziloņkaula Krastā notika bruņotas cīņas, bet turpat kaimiņos, Ganā, ir miers un stabilitāte. Otra lieta - vajag doties uz konkrētās valsts investīciju piesaistes vai veicināšanas iestādi, iepazīstināt ar sevi, saņemt informāciju un kontaktus.
Respektīvi, nevis iziet no lidostas ar saukli «Te nu es esmu, gribu taisīt pie jums biznesu!»
Tieši tā.
Bet ko no ārvalstu investoriem gaida pati Āfrika? Pieļauju, ka kādam var rasties priekšstats, ka tur var pārdot jebko rietumniecisku. Turklāt virknei Āfrikas valstu jau ir nelāga pieredze ar ārvalstniekiem, kuri uzpērk lauksaimniecības zemes.
Tā ir gan. Jāsaprot, ka vislielākās vajadzības ir infrastruktūras attīstībā - vai tie būtu ceļi vai telekomunikācijas. Te investīcijas ir īpaši gaidītas. Bet, lai cik paradoksāli tas skan, manuprāt, tieši tādas mazas valsts kā Latvija kompānijām ir labas izredzes, lai gan varētu likties, ka Āfrikā vieglāk strādāt transnacionālajiem gigantiem. Jūs varētu būt elastīgāki, jūsu kompānijām vieglāk būvēt savu biznesu, balstoties uz zināšanām, tehnoloģijām, būt nišas spēlētājiem.
Bet mūsējie teiks, ka pirktspēja ir tik zema, ka nav jēgas pūlēties, lai cik skaitliski liels un neapgūts būtu tirgus...
Proporcionāli tieši Āfrika, nevis Ķīna, ir reģions, kurā strauji palielinās pirktspējīgs vidusslānis. Turklāt jau tuvāko desmitgažu laikā tieši Āfrika, nevis Ķīna, būs cilvēku resursiem bagātākais reģions. Plus - atšķirībā no citiem reģioniem - ar lielu gados jaunu cilvēku īpatsvaru.
Ja ierindas eiropietis skatās televizoru vai lasa avīzes, viņš pirmām kārtām ar Āfriku saprot cilvēkus laivās, imigrantus, kas ierodas viņa zemē. Kā pašā Āfrikā skatās uz šo tēmu?
Jāsaprot, ka tā nav tieši un tikai mūsu reģiona problēma. Pirmie imigranti bija Ādams un Ieva, kuri bija spiesti doties svešumā (smejas). Imigrācija ir cilvēcei kopumā raksturīgs fenomens. Tikpat labi mēs Āfrikā varam runāt par Eiropas imigrantiem agrāk, kurus šodien atradīsiet Dienvidāfrikā vai Zimbabvē.
Eiropai jāsaprot, ka, jo attīstītāka būs Āfrika, jo vairāk tajā būs darba vietu, jo mazāk būs cilvēku, kuri emigrē. Palīdzot mums, jūs zināmā mērā palīdzat arī sev. Turklāt te runa nav tikai par dažādām palīdzības programmām. Patiesībā tās summas, ko svešumā strādājoši afrikāņi sūta uz dzimteni, varētu būt lielākas par palīdzības finansējumu. Attiecīgi: strādājam kopā, lai šīs naudas kustību padarītu vienkāršāku, legālāku, lai tā nepazūd negodīgu starpnieku kabatās, un rezultātā Eiropā nopelnītais dod impulsu izaugsmei Āfrikā. Kas savukārt rada darba vietas, mazina emigrēšanu utt.
Es apzinos, ka imigranti ir jūtīga tēma, tomēr mums vajadzētu par to domāt bez stereotipiem. Tikpat labi mēs Āfrikā varam teikt, ka Rietumi noplicina mūsu intelektuālos resursus. Es skaidri zinu, ka bija laiks, kad Londonā strādāja vairāk Ganas izcelsmes medmāsu nekā pašā Ganā. Kur attiecīgi viņu pietrūka. Varbūt jādomā par sistēmu, ka, teiksim, pusgadu tas ārsts strādā Ganā, pusgadu kaut kur ārzemēs? Eiropa ir novecojošs kontinents, kam mūsu darbaspēks lieti noderētu - ir tikai jāsadarbojas, lai šajā cilvēku kustībā maksimāli izskaustu kriminālos elementus.
Domāju, ka jums nav ilūziju par to, ka tik mazai valstij kā Latvija nav precīzi formulētas tirdzniecības ar Āfriku politikas. Mēs paļaujamies uz Eiropas Savienības (ES) formulējumiem. Kas, jūsuprāt, ES un Āfrikas ekonomiskajās attiecībās būtu maināms?
Ja nerunājam par tehniskām domstarpībām, tad ir dažas lietas, kurās Latvijas izpratne un atbalsts noderētu. Sadarbība starp ES un Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu grupas sekretariātu tiek formulēta piecu gadu termiņa rāmī, un tas ir labi - mēs zinām, ar ko varam rēķināties. Attiecīgi šādai prognozējamībai vajadzētu saglabāties pretēji dažu ES politiķu ierosinājumiem programmas pārskatīt biežāk. Otrkārt, dažkārt ES piemirst, ka mēs esam citā attīstības pakāpē, ka mums ir pieejami nesalīdzināmi mazāki kompetences resursi. Vienkārši izsakoties, nu nevajag sadarbību formulēt uz tūkstoš lappusēm, pilnām ar profesionālu žargonu. Ja grib, lai otra puse korekti pilda savas saistības, tad vēlama savstarpēja izpratne un iecietība. Treškārt, jāsaprot, ka sadarbības mērķis ir ne tikai preču/pakalpojumu tirdzniecība, imports - eksports, bet attīstība. Un, ja Eiropa vēlas veicināt Āfrikas attīstību, tad dažādiem līgumiem, programmām jāveicina kontinenta reģionu ciešāka kooperēšanās, nevis attiecības ar katru valsti atsevišķi.