NordBalt projekts sastāvēs no divām daļām. Vispirms iecerēts Baltijas jūras dibenā izbūvēt Lietuvu un Zviedriju savienojošu kabeli, kam nupat Eiropas Komisija (EK) atvēlējusi teju simt miljonus latu. Latvija kopā ar EK iesaistīsies otrajā daļā, stiprinot mūsu valsts iekšējos elektrotīklus.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš Dienai teica, ka iecerētā energotilta izveide uzlabos konkurenci Baltijas reģiona elektroenerģijas tirgū, tādējādi dos cerības gūt elektroenerģijas patērētājiem labvēlīgāku cenu. Tiesa, eksperts gan norāda, ka Latvija būtu lielāka ieguvēja, ja kabeļa izbūvē iesaistītos pati, tagad būs jāpieņem lietuviešu noteikumi.
Labi arī vējam
Ekonomikas ministrijā Dienai norādīja, Latvija ar EK un Latvenergo resursiem NordBalt gaitā iecerējusi stiprināt elektrības pārvadi Kurzemē, kas nodrošinātu liela elektroenerģijas daudzuma pārvadi Baltijas pārvades tīklā. Tas pavērs daudz plašākas iespējas vēja ģenerācijas jaudu izmantošanā un paaugstinās Kurzemes patērētāju elektroapgādes drošumu. Pašreiz tas šajā novadā tīklu «šauro vietu», kā arī avārijas atslēgumu dēļ ir zems, norādīja A. Siksnis.
Pēc J. Ozoliņa teiktā, kopumā NordBalt projekta īstenošana, nostiprinot elektrības pārvadi Kurzemē un izbūvējot kabeli starp Lietuvu un Zviedriju, dos iespēju lielākajiem Lietuvas, Latvijas un Zviedrijas elektroenerģijas ražotājiem pārdot energoresursa pārpalikumus, bet patērētājiem - pirkt, kad tas vienam vai otram būs izdevīgi. Proti, ja Zviedrijas biržā būs zemas elektrības cenas, Latvenergo vai kāds cits energoresursa kārotājs varēs elektrību izdevīgi nopirkt, un otrādi - ja cena būs augsta, tad varēs izdevīgi pārdot, teica J. Ozoliņš.
Šobrīd gan ir neskaidrs, vai un ko lietuvieši varētu prasīt par savas infrastruktūras izmantošanu, lai elektroenerģiju no kabeļa Lietuvā varētu atgādāt uz Latviju vai nogādāt uz Zviedriju, teica J. Ozoliņš.
Bumba lietuviešu pusē
Viņš pieļauj, ka lietuvieši var izvirzīt kādus papildu nosacījumus Latvijai, ņemot vērā, ka Lietuva kabeļa izbūvē būs ieguldījusi elektrības patērētāju naudu, bet Latvija projekta gaitā stiprinās tikai savu energosaimniecību. Viņš par šiem nosacījumiem prognozē smagas sarunas ar kaimiņiem, kādu, visticamāk, nebūtu, ja Latvija būtu atvēlējusi naudu arī paša kabeļa izbūvei. Sākotnēji šāda doma arī esot bijusi, taču secināts, ka tas neesot iespējams, jo Latvijas elektroenerģijas operatoram - Augstspriegumu tīkliem - nav ne naudas, ne arī aktīvu, teica enerģētikas eksperts. Aktīvi piederot Latvenergo, kam kā tirgus dalībniekam ir liegta iespēja iesaistīties kabeļa izbūvē, teica J. Ozoliņš. Pēc viņa sacītā, citādi būtu, ja Augstspriegumu tīkli būtu nodalīti no Latvenergo. Tādējādi Latvija būs vienīgā Baltijas valsts, kas ar savu naudu nebūs iesaistījusies kāda starpsavienojuma izveidē. Igaunija ar somiem Baltijas jūras dibenā kopīgi jau ir izbūvējušas Estlink kabeli, ko Latvija jau dažkārt izmantojusi elektroenerģijas eksportam.