ZZS. ZZS kā Kārļa Ulmaņa idejas pēctece vienmēr ir iestājusies par tautas vēlētu prezidentu. Arī ZZS valdē ir pieņemts šāds lēmums, ka mēs atbalstām tautas vēlēta prezidenta institūtu. Vienlaikus esam izvērtējuši arī politisko kolēģu sagatavotos priekšlikumus un uzskatām, ka šim institūtam ir jāpieiet nopietni un sākotnēji ir jāizdomā, jāizdiskutē, kādas varētu būt pilnvaras, un tad ir jāatbild uz jautājumu, kā vēlēt, ko ievēlēt.
ŠRP-LPP/LC. Mēs ļoti labi apzināmies, ka šim ierosinājumam ir tāda priekšvēlēšanu pieskaņa. Mēs ļoti labi zinām, ka tautas vēlēts prezidents savā laikā, pēc vēsturnieka Strangas domām, bija 1934. gada valsts apvērsuma piesegs. Mēs neizslēdzam šādas institūcijas esamību, bet domāju, ka vispirms ir jābūt skaidrībai par funkcijām, tiesībām, pienākumiem un varas sadali.
Vienotība. Jautājums par tautas vēlētu prezidentu ir, vienkāršiem vārdiem runājot, vecas zupas sastāvdaļa, kas tiek sildīta pirms katrām vēlēšanām, pirms katrām politiskajām izmaiņām. Kad nav citu iniciatīvu, mēs sakām, ka gribam tautas vēlētu prezidentu. Man šķiet, ka, ejot pa šo ceļu, mēs ar ļoti daudz ko riskējam. Mēs riskējam, ka šeit var rasties disbalanss politiskajā sistēmā.
ZRP. Zatlera Reformu partija, konsekventi turpinot virzīt tos pašus priekšlikumus, ko iesāka Valdis Zatlers, būdams Valsts prezidents, iestājās par to, lai tiesības ievēlēt valsts galvu būtu valsts pilsoņiem. Tā ir absolūti normāla prakse Eiropas parlamentārajās valstīs, un ir nepareizi to uzskatīt par būtisku valsts iekārtas maiņu, tāpēc ka mēs iestājamies par tautas vēlēta prezidenta institūtu parlamentāras valsts ietvaros, būtiski nemainot Latvijas valsts iekārtu un šo parlamentāro sistēmu.
SC. Diskutēt būtu labāk uzreiz pēc vēlēšanām, jo pretējā gadījumā rodas priekšstats, ka šis notikums, kurš ir partiju sacensība, par to, ko darīt parlamentā, pārvēršas par to, kā mazināt parlamenta lomu un solīt kādas jaunas reformas, kuras var iestāties un var neiestāties. Tāpēc mēs liktu priekšā šajā ārkārtas vēlēšanu periodā diskusiju par to, cik platu soli iet prom no līdzsvarā esošas parlamentāras republikas kārtības uz prezidentālu republiku, atlikt vēlāk.
VL-TB/LNNK. Pilnvaras noteikti ir plašākas. Pirmkārt, viņš ir piecus gadus, lai gan tas ne vienmēr sakrīt ar Saeimas vēlēšanām, un tā tas ir arī daudzās citās Eiropas valstīs. Arī ne tikai tiesības nosaukt Ministru prezidenta amata kandidātu, bet arī apstiprināt sastāvu, arī atsaukt ministrus. [..] Arī ārkārtas stāvokļa izziņošana, ko gan apstiprina Saeima un kas ir iespējams uz trim mēnešiem un pēc tam ar pagarinājumu, kā arī tautas nobalsošanas ierosināšanas tiesības.
ZZS. Mūsuprāt, prezidenta pilnvaras būtu paplašināmas. Vienlaikus būtu noregulējamas attiecības - Valsts prezidents, izpildvara - Ministru kabinets un Valsts prezidenta attiecības ar Saeimu - likumdevējvaru. [..] Es aicinu sākotnēji izdiskutēt, kas būtu pareizi, kas būtu precīzi, t. sk. - iepazīstoties ar ārvalstu pieredzi un pēc tam atbildot uz jautājumu, kādas ir šīs pilnvaras, tad attiecīgi saprast, kā var darboties Valsts prezidents, un ķerties pie grozījumiem.
ŠRP-LPP/LC. Mēs esam ļoti piesardzīgi pilnvaru paplašināšanā, tai pašā laikā mēs redzam, ka atsevišķu amatpersonu iecelšana varētu būt tās pilnvaras, kuras Valsts prezidentam varētu uzticēt.
Vienotība. Mēs riskējam ar situāciju, kur, prezidentam kļūstot atbildīgam par vairāku amatpersonu iecelšanu, par valdības veidošanu, par premjera nosaukšanu, par ministru atsaukšanu, ilgākā laika posmā ap šo prezidentu var veidoties grupa cilvēku, kas savā ziņā būs varas grupa un kas mazinās parlamentāro ietekmi. Tāpēc mēs esam ļoti skeptiski.
ZRP. Mēs piedāvājam mērenu priekšlikumu kopumu, kas ir balstīts citu valstu konstitucionālo tiesību praksē. Šis pilnvaru apjoms attiecas uz lielāku Valsts prezidenta ietekmi uz valdības veidošanas procesu, attiecībā uz Ministru kabineta sastāvu, uz tiesībām saskaņot šo sastāvu. Starp citu, tas praksē jau notiek attiecībā uz aizsardzības un ārlietu ministriem. Mēs iestāsimies arī par to, lai prezidents būtu tas, kurš izvirza valsts kontrolieri, tiesībsarga, Satversmes tiesneša amata kandidātus, arī Latvijas Bankas prezidentu, un, protams, ka galējais balsojums par to ir parlamentā.
SC. Šī diskusija ir laba, interesanta, un mēs esam gatavi runāt, mums ir gan par, gan pret argumenti, kāpēc varētu būt platāks vai mazāk plats solis uz prezidentālas republikas pusi. Šodien tiek vēlēts parlaments, un ir ļoti svarīgi, ko darīs ar lielākām vai mazākām pilnvarām parlaments, jo, piedodiet, palielinot prezidenta pilnvaras, tiek samazinātas parlamenta pilnvaras.
VL-TB/LNNK. Kas attiecas uz vēlēšanu sistēmas maiņu, uzskatu, ka nav nepieciešams to mainīt kardināli, nav nepieciešams sadalīt vēl nelielākos apgabalos. Bet tas, kas tiešām ir nepieciešams, lai panāktu, ka tiek ievēlētas personības, nevis daži labi statisti. Pašreizējā situācijā varētu pietikt ar 50 Saeimas deputātiem, jo viena daļa pilda tikai statistu lomu.
ZZS. Mēs neuzskatām, ka būtu kaut kas jāmaina vēlēšanu sistēmā, varbūt jānosaka vēl stingrāki nosacījumi, lai partijas izvairītos no lokomotīvju principa, piemēram, liekot savu partiju nosaukumos attiecīgus partiju līderus.
ŠRP-LPP/LC. Es domāju, ka apgabalu skaits varētu būt lielāks. Tas vienkārši nodrošinātu reģionālāku pārstāvniecību vairāk. Tā būtu diskusija par to, vai tie būtu deviņi vai tie būtu 12. Es domāju, ka tā gan varētu būt nopietna diskusija, jo pretējā gadījumā Latvijas iedzīvotāju koncentrācija dažādās Latvijas teritorijās ir ļoti dažāda un reģionālo pārstāvniecību mēs Saeimā varētu iegūt, tikai palielinot vēlēšanu apgabalu skaitu.
Vienotība. Solis, lai palielinātu vēlēšanu apgabalus, ir interesants. Mēs esam gatavi par to debatēt, bet atkal šeit ir zemūdens akmeņi un riski. Nosaukšu tikai pāris -zināšanai. Pirmais risks, manuprāt, ir iespējama tālāka reģionalizācija valstī, ņemot vērā to, ka laiku pa laikam parādās reģionālās partijas un vēl kaut kas, kur būs ļoti grūti šādos apstākļos, piemēram, veikt nacionālas reformas. Otrs punkts ir, tomēr ņemot vērā mūsu etnisko daudzveidību valstī. Var sanākt situācijas, kur šajos reģionos, ja to būs vairāk, var rasties lielākas etniskās pretrunas. Tie ir tikai divi punkti. Mēs esam gatavi debatēt par šo lietu, bet ir jābūt uzmanīgiem.
ZRP. Šī brīža vēlēšanu apgabalu sadalījums neatbilst šim te balsstiesīgo skaitam, tādējādi tas nenodrošina tādu patiesu proporcionalitāti, un mēs iestāsimies par mazākiem, balsstiesīgo skaitam atbilstošiem vairākiem vēlēšanu apgabaliem. Es piekrītu Bērziņa kungam, ka mēs varam diskutēt, vai tie ir 10, 12 vai 14, bet principā par to.
SC. Mēs uzskatām, ka varas bezatbildība partiju proporcionālās vēlēšanu sistēmas laikā ļauj tādiem, kam ir lielāka rocība finansiāli, administratīvi savtīgi izmantot šo te demokrātisko iespēju. Tāpēc mēs gribētu samazināt iespējas oligarhiem, sponsoriem, partiju bosiem tieši ietekmēt vēlēšanu rezultātus, grupējot pa apgabaliem populārus māksliniekus, izcilus zinātniekus kopā ar vajadzīgiem partiju cilvēkiem, tāpēc acīmredzot viņiem vajadzētu pacelt šo te personīgās atbildības latiņu.
VL-TB/LNNK. Ja ierosina vēlētāji, elektroniski savācot parakstus, tad tas nonāk Saeimas darba kārtībā. Es domāju, ka tas būtu minimums, kam būtu jābūt.
ZZS. Es domāju, ka jā. Tas ir solis pretim demokrātijai, un agri vai vēlu mēs pie tā nonāksim.
ŠRP-LPP/LC. Mēs balsosim par to, lai šie 10 tūkstoši autorizēto parakstu, kas tiek iesniegti, un idejas, par ko tur ir rakstīts, atbildīgās komisijās tiek skatīti un lai Saeima paņem šos jautājumus darba kārtībā. Šo normu mēs absolūti atbalstām. Protams, mēs redzam, ka tur ir nepieciešams pastrādāt pie tās, bet konceptuāli - jā.
Vienotība. Mūsu apstākļos ir būtiski mēģināt izmantot tās modernās iespējas, kuras piedāvā gan modernās tehnoloģijas, gan XXI gadsimta sabiedrība, lai tauta varētu veiksmīgāk nākt ar saviem piedāvājumiem, paust savas iniciatīvas. Tādējādi mēs būtu gatavi izskatīt šo mūsu Satversmē atzīmēto pantu par to, ka tauta var nākt ar iniciatīvām tādā plašākā izpratnē. [..]Tajā pašā laikā mums tomēr šeit ir jāpatur tā saucamie checks and balances, lai nebūtu tā, ka maza cilvēku grupa kaut kādā veidā ar kaut kādu iniciatīvu spēj šo balansu sagraut.
ZRP. Es piekrītu, ka ir jāatvieglo šie tiešās demokrātijas elementi, arī ar autorizētiem, elektroniskiem parakstiem iedzīvotāju tiesības iesniegt petīcijas, ierosinājumus parlamentam. Labs precedents ir Manabalss portāls, un mēs noteikti to atbalstīsim.
SC. Mūsuprāt, jebkuram pilsonim būtu piešķiramas tiesības virzīt likumprojektus, ja viņš ir spējīgs tos sagatavot. Tāpēc mēs galīgi nestrīdētos pretim jebkādām pilsoniskās sabiedrības grupu iniciatīvas tiesībām, te nav par ko runāt.
VL-TB/LNNK: Vispārēji - jā, šobrīd - nē.
ZZS. Uz šādu jautājumu es neatbildēšu, tā ir klaja populistika runāt pirms vēlēšanām par deputātu atlīdzību. Kad beigsies vēlēšanas, tad varēs runāt arī par deputātu atlīdzību.
ŠRP-LPP/LC. Manuprāt, nē, jo Saeimas deputātu atalgojums šobrīd ir pietiekami precīzi sabalansēts ar vidējo darba samaksu valstī.
Vienotība. Šajā konkrētajā momentā - nē.
ZRP. Nē.
SC. Es neuzdrošinos atbalstīt šādu ideju.
VL-TB/LNNK. Ir dažāda prakse Eiropas valstīs, un to, ko jau arī Konstitucionālo tiesību komisija valsts pārraudzībā, kas tika izveidota, ir noteikusi, ka nav noteikti nepieciešams formāls kritērijs, bet tas, kas pilnīgi noteikti ir nepieciešams un arī bija iestrādāts mūsu Satversmes grozījumos, ir vismaz triju mēnešu termiņš pirms jaunām vēlēšanām - gan Saeimas, gan arī prezidenta, gan arī pēc. Tas ir minimālais termiņš. Toreiz vēl arī tika spriests par pusgadu, bet trīs mēneši būtu obligāts nosacījums.
ZZS. Mums ir šī Satversme jāizlabo, lai nenotiktu vairāk tā, ka četras dienas pirms prezidenta termiņa izbeigšanas kāds iziet ar populistisku paziņojumu atlaist Saeimu.
ŠRP-LPP/LC. Es domāju, ka šie līdzsvari ir jāprecizē attiecībā uz to, ka šis precedents, kas ir šobrīd ar Saeimas atlaišanu, lai nākotnē nebūtu tādas situācijas, ka ir iespējams izvairīties no atbildības. Satversmē ir pateikts tā - ja prezidents atlaiž Saeimu, tauta pasaka jā, aiziet Saeima, ja tauta pasaka nē, aiziet prezidents. Ja tauta būtu pateikusi nē, tad nebūtu, kam aiziet, jo prezidenta vienkārši vairs nebija. Šādas lietas būtu jānoregulē tā, lai tās strādātu precīzi valsts varas līdzsvarā.
Vienotība. Es tomēr vairāk sliecos domāt, ka nevajag kaut ko mainīt, jo man šķiet, ka pašreizējā politiskā sistēma parāda, ka mēs tomēr samērā veiksmīgi spējam tikt ar šādu krīzi galā arī konkrētajos apstākļos. Otrs arguments ir, ja mēs uzliksim šādus ierobežojumus, mēs nekad nezinām, kādas krīzes valsti var nākotnē sagaidīt. Varbūt, ka prezidentam kādreiz dzīvē nāksies Saeimu atlaist, un tad viņam būs uzlikti šie ierobežojumi un viņš to nevarēs izdarīt.
ZRP. Ir jānosaka prezidenta tiesības atlaist parlamentu parlamentāras krīzes situācijās bez referenduma, jo tāds mehānisms, kāds ir Latvijai, ir unikāls. Tas ir četrus līdz piecus mēnešus garš un parlamentārās krīzes situācijās ir pārāk smagnējs.
SC. Katrā ziņā taciņa ir iestaigāta, un katram nākamajam prezidentam varētu rasties kāds personīgi vai partijiski motivēts vilinājums atkārtot prezidenta Zatlera soli. [..] Ja jau reiz mums tāda jauna tradīcija ir ieviesusies, acīmredzot tai būs arī turpināšana, tāpēc būtu tikai pareizi likumdevējam prognozēt un modelēt situācijas.
VL-TB/LNNK. Suverēnā vara pieder Latvijas tautai, un tikai tauta ir tiesīga lemt neatkarīgi no tā, kas ir rakstīts kaut kādās vienošanās. [..] Šis jautājums būtu nododams tautas nobalsošanā, bet tas arī nav viennozīmīgi.
ZZS. Ļoti iespējams, ka Eiropas līmenī mums tiks pieprasīti zināmi grozījumi un zināmu grozījumi izvērtēšana, kas attiecas uz fiskāliem jautājumiem. Iespējams, tur būs arī atbilde uz jautājumu, ko darīt ar eiro. Attiecībā uz tautas tiesībām balsot par šādu jautājumu, protams, tas ir tautas nobalsošanas priekšmets, un tautai ir visas tiesības - mums jau te piemēri ir.
ŠRP-LPP/LC. Manuprāt, šis jautājums nav nododams tautas nobalsošanā neatkarīgi no tā, kā Latvija izlems, vai pievienoties vai nepievienoties. [..] Redzēsim, kas notiks ar visu eirozonu, kā tagad krīzes otrais vilnis pārvelsies pāri Eiropai un ko tas nodarīs eiro. Un tad acīmredzot lēmums būs jāpieņem, bet šis lēmums tautas nobalsošanā nav jāliek.
Vienotība. Es domāju, ka šeit tautas nobalsošanu mēs vienkārši rīkot nevaram, jo iestāšanās sarunās ir paredzēts, ka mēs ieviešam eiro. Es nedomāju, ka tautas nobalsošana būtu jārīko par to, vai mēs ieviesīsim eiro 2014. vai 2015. gadā, jo ieviest mums šā vai tā vajag.
ZRP. Es piekrītu, ka tautas nobalsošana nebūtu jārīko, jo šī jautājuma pamatprincipi par Latvijas iestāšanos ES ietvēra arī jautājumus par eiro, Māstrihtas kritērijiem, fiskālo politiku. [..] Tas ir izpildvaras un daļēji likumdevēja kompetences jautājums.
SC. Ja politiķi tiešām atrod konsensu un prot to eksponēt, tad ir vienalga - ir vai nav tautas nobalsošana. Ja politiķi joprojām dzīvos ar pārliecību, ka viņi ir gudrāki par citiem politiķiem, vieni politiķi būs politiskāki par otriem politiķiem, tad, protams, tiem otriem politiķiem nekas neatliks, kā mudināt tautas nobalsošanu, un tā notiks.