Pēdējā laika notikumi Latvijā arvien krasāk izvirza jautājumu, kāda mums ir faktiskā valsts pārvaldes iekārta?
Atbilstoši Satversmei Latvija skaitās demokrātiska republika, tomēr pēdējā laika satraucošie notikumi liek par to arvien vairāk šaubīties.
Demokrātija ir politisks režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību (mūsu valstī - Saeimu) izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus.
Pašreizējā Saeimā vairākumu sastāda jaunbagātnieku (oligarhi) vadītas partijas: TP pārvalda viens miljonārs, ZZS - komandē otrs miljonārs, LPP/LC vada trešais miljonārs. Loģiski, ka šo miljonāru «kabatas partijas» pārstāvošie deputāti pieņem šiem miljonāriem izdevīgus lēmumus un likumus. Tādējādi jāsecina, ka Latvijā demokrātiskā valsts pārvaldes iekārta pārvērtusies par plutokrātisku iekārtu, kurā reālā vara pieder plutokrātiem - visbagātākajai sabiedrības grupai ar visām no tā izrietošajām sekām: liela plaisa starp bagātajiem un materiāli maznodrošinātajiem, to interesēm, Saeimas un valdību atrautība no tautas, tautsaimniecības attīstības vajadzību ignorēšana, augstprātība, nevajadzīga birokrātija, korupcija, radu un draugu būšana, sev vēlamu, bieži vien nepietiekami kompetentu personu izvirzīšana un iecelšana atbildīgos amatos, īslaicīgi, bezperspektīvi, ne vienmēr tautai un valstij izdevīgi risinājumi tautsaimniecībā u. c. Bieži vien valstij svarīgi lēmumi tiek pieņemti ārpus Saeimas, vadošo partiju saimniekiem iepriekš savstarpēji vienojoties. To apspriešana Saeimā nereti līdzinās slikta «teijātera» spēlēšanai ar jau iepriekš noteiktu iznākumu.
No tā secināms, ka pašlaik Latvijā praktiski realizētā valsts pārvaldes iekārta nav demokrātiska un neatbilst Satversmei.
Valsts pārvaldes iekārtas plutokrātisko raksturu uzskatāmi parāda arī agrāk pieņemtā Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma. Tā ar krīzes pārvarēšanas nodokļu politiku galveno smagumu uzliek mazturīgākajai tautas daļai.
Ir zināms, ka Latvijā ir ap tūkstoš jaunbagātnieku - miljonāru. Būtu viņi bijuši patriotiskāki un budžeta sabalansēšanai solidāri sametuši katrs kaut vai pa pusmiljonam latu (līdzīgi kā to ir darījuši Šveices baņķieri viņu pārvaldītās bankas glābšanai), mūsu valstij nevajadzētu meklēt ubaga dāvanas ārvalstīs.
Nebūtu iebildumu, ka miljonāri piedalās valsts pārvaldē, ja tikai viņi pēc Kārļa Ulmaņa viedās atziņas būtu «... ļaudis stingri pret bagātības kārdinājumiem,... ļaudis - pilsoņi, kuriem sabiedrības labums augstāk par pašu interesēm stāv...». Diemžēl mūsdienu Latvijas miljonāri, kā to atzinusi arī politoloģe Vita Matīsa (sk. viņas rakstu Šķietamība un esamība Latvijas realitātes telpā, Diena, 2009. g. 10. janvārī), tādi nav. Viņiem tomēr bagātība un pašu intereses tuvāk un augstāk stāv, tādēļ viņi nekādā gadījumā nebūtu pielaižami valsts pārvaldē tieši vai pastarpināti ar savu kabatas partiju pārstāvjiem.
Arvīds Vilde, prof. Dr. habil. sc. ing.