Krikets Indijā, arī kaimiņos - Pakistānā, Šrilankā un Bangladešā - tas ir kaut kas līdzīgs reliģijai, pat politikai, tas ir kara turpinājums miermīlīgiem līdzekļiem. Šodienas pretinieki - Indija un Pakistāna - atrodas savdabīgā kara stāvoklī, pāri «kontroles līnijai» Kašmiras kalnos joprojām lido artilērijas šāviņi.
Savā ziņā šeit redzamas paralēles ar Latvijas un Krievijas hokeja izlašu spēlēm. Un vēl kāda līdzība - kaut gan vairāki vadošie Indijas izlases spēlētāji ir musulmaņi, daudzi Indijas musulmaņi savās mājās pie televizora patiesībā jūtot līdzi nevis savai valstij, bet gan Pakistānai.
Tiesa, ne visi šeit idealizē kriketu. Dzirdēti apgalvojumi, ka tā esot rasistiska spēle, ka briti savās kolonijās kriketu popularizējuši tikai tā iemesla dēļ, ka atšķirībā no futbola tajā nav tieša ķermeņa kontakta. Kāds Diu sastapts vīrs man apgalvoja, ka ceturtdaļfinālā Indija uzvarējusi Austrāliju tāpēc, ka mača rezultāts bijis «iepriekš sarunāts». Lūk, viņa viedoklis: «Lielais krikets - tas vispirms ir bizness un tikai tad sports. Kas būtu, ja pusfinālā tiktos Pakistāna un Austrālija? Nekas. Bet tagad interese par spēli ir milzīga, un attiecīgi ir arī ienākumi no reklāmas. Pelna visi, un biļetes, kuras pirms pāris mēnešiem kasē varēja nopirkt par 1000 rūpijām, tagad melnajā tirgū esot pārdotas par 100 000 rūpijām (apmēram 1000 latu - aut.)!»
Pēcpusdienā es dodos uz savu iecienīto bāru Mozambika, lai kopā ar vietējiem izbaudītu spēli. Pilsētiņas ielas līdzinās tuksnesim, vien dažas sievas nes uz galvas dārzeņu grozus. Man par lielu pārsteigumu bārs ir slēgts. Te jāpaskaidro, ka Diu ir agrākā Portugāles kolonija, šodien teritorija ar īpašu politisko statusu un tiešu galvaspilsētas Deli pārvaldi. Neliela pilsētiņa uz tāda paša nosaukuma saliņas (trīs reiz 15 kilometru, kopā 40 000 iedzīvotāju), kas atrodas tieši blakus milzīgajam, 55 miljonu apdzīvotajam Gudžarātas štatam. Bet tas vēl nav viss. Gudžarātā ir spēkā «sausais likums» - aizliegums ievest, pārdot un lietot alkoholu. Savukārt īpašās nodokļu politikas dēļ Diu nopērkams vislētākais alkohols Indijā, litra pudele viskija te maksā vien trīs latus. Nedēļas nogalēs saliņas neskaitāmos Diu bārus piepilda «izslāpušie» Gudžarātas «alkohola tūristi», parasti vīrieši vidējos gados.
Beidzot man izdodas atrast bāru, kurā valda eiforiska gaisotne - Indijai jau padevušies vairāki četrus punktus vērti sitieni. Te es arī pavadu nākamās deviņas stundas, līdz kopā ar vietējiem sagaidu Indijas izlases uzvaru. Blakus bāram tieši uz ielas jaunieši sarīko uguņošanu.
Atceļā uz viesnīcu ievēroju, ka Mozambikas durvis joprojām slēgtas. Saimnieks esot baidījies no savas iestādes «izdemolēšanas».