Lai gan pašlaik valda eiforija, dažas balsis caur sajūsmas spiedzieniem brīdina, ka līdz ar izglābšanu šo vīriešu dzīve, visticamāk, neatgriezīsies kādreizējās sliedēs. Viņi tuvākajās nedēļās tiks iemesti pastiprinātā pasaules uzmanības centrā, bet dažs pēkšņi nokritušās slavas nastu varētu neizturēt.
Iegājuši vēsturē
Ar pastiprinātās uzmanības nepatīkamo pusi jau iepazinās F. Avalosa ģimene. Brīdi pirms Florensio izkāpšanas no glābšanas kapsulas, lai apkamptu dēlu un sievu, Avalosu ģimenes telti, kurā atradās viņa māte un tēvs, no visām pusēm ielenca kameras un žurnālisti. Taču, kad F. Avaloss parādījās virszemē, kalnraču ģimeņu telšu apmetnei sagaidot viņu ar ovācijām un aplausiem, žurnālisti visi kā viens metās uz priekšu, lai iemūžinātu vēsturisko brīdi.
Žurnālisti grūstījās, lai pirmie paspētu intervēt Avalosa vecākus Alfonso un Mariju, iedunkājot tos, kuri gadījās ceļā, un citus gandrīz nogāžot zemē. Ģimene atkāpās, un pārbiedētā Marija dusmās sita tuvumā esošajiem žurnālistiem ar Čīles karogu, ko viņa turēja rokās. Taču žurnālistu pūlis neapstājās, salaužot savā ceļā mēbeles un pilnībā sagāžot ģimenes telti. Divi Čīles policisti noskatījās uz notiekošo, taču neiejaucās, līdz beidzot žurnālistu pūlis izklīda, vēsta AFP.
Aptuveni stundu pēc F. Avalosa izcelšanas virszemē parādījās otrais izglābtais - Mario Sepulveda -, kurš savu prieku par atgriešanos pie ģimenes atzīmēja ar skaļiem saucieniem vēl glābšanas šahtā esot. Pēc izkāpšanas no kapsulas viņš apskāva un noskūpstīja sievu, bet tad izvilka no somas vairākus akmeņus un vienu no tiem uzdāvināja valsts prezidentam. Pirms nokļūšanas mediķu rokās saviļņotais M. Sepulveda pieskrēja pie netālu esošajiem cilvēkiem, lai vienotos kopīgā dziesmā. «Domāju, ka esmu piedzīvojis vienreizēju laimi,» vēlāk īsā intervijā sacīja kalnracis. «Es biju ar Dievu un velnu. Un nokļuvu pie Dieva.»
Pirmajās stundās pēc glābšanas darbu sākšanās no zemes dzīlēm tika izcelti arī jaunākais un vecākais iesprostotais. 19 gadu vecais Džimmijs Sančess Sanhosē zelta un vara raktuvēs bija nostrādājis tikai piecus mēnešus, kad 5. augustā tās iebruka. 63 gadu vecais Mario Gomess bija cilvēks, kura rakstīto zīmīti 17 dienas pēc raktuvju iegrūšanas izcēla glābēji un pēc kuras uzzināja, ka ar 33 vīriem viss ir kārtībā. Viņš pirmo reizi kalnrača āmuru lika lietā jau 12 gadu vecumā.
Pēc pirmo kalnraču izcelšanas S. Pinjera paziņoja, ka «brīžos, kad Čīle ir vienota, mēs esam spējīgi veikt lielas lietas». «Šī valsts ir nodemonstrējusi savu patieso dvēseli, parādījusi, uz ko tā ir spējīga, kad sastopas ar briesmām,» sacīja prezidents, kurš stājās amatā šāgada martā, dažas nedēļas pēc februārī notikušās spēcīgās zemestrīces, kas laupīja vairāk nekā 500 cilvēku dzīvību. Arī šoreiz viņš nodemonstrēja fantastiskas līdera dotības, jo daudz palīdzēja, lai iesprostotie kalnrači tiktu nogādāti drošībā.
33 vīri atradās pazemē 69 dienas, tādējādi iekļūstot vēsturē ar faktu, ka ir visilgāk izdzīvojušie raktuvēs iesprostotie kalnrači. 2009. gadā pēc ogļraktuvju aizgrūšanas Guidžou provincē Ķīnā trīs strādnieki pazemē pavadīja 25 dienas. Savukārt 2006. gadā divi Austrālijas kalnrači tika izglābti pēc tam, kad aptuveni divas nedēļas bija iesprostoti tūkstoš metru dziļumā zelta raktuvēs Tasmanijā.
Viss vēl priekšā
Glābšanas darbi trešdien notika bez aizķeršanās, tādēļ katra glābēja nogādāšana augšā aizņēma aptuveni 40 minūšu. Pats 620 metru garais ceļš augšup ilga aptuveni 15 minūtes, glābšanas kapsulai kustoties ar ātrumu metrs sekundē, vēsta Reuters. Nepieciešamības gadījumā ātrumu varēja palielināt līdz trīs metriem sekundē. Nepiepildījās arī sākotnējās bažas, ka pacelšanas un nolaišanas laikā kapsula varētu stipri grīļoties un sabojāt trosi, ar kuru tā tika vilkta.
Pēc pirmo 15 kalnraču izvilkšanas 12 stundu laikā parādījušās cerības, ka pēdējais iesprostotais svaigu gaisu varētu ieelpot jau ceturtdienas pēcpusdienā, nevis piektdien no rīta, kā tika prognozēts iepriekš. Čīles veselības ministrs Haime Manališs paziņoja, ka visu tobrīd izglābto veselības stāvoklis ir apmierinošs, tādēļ nav bijis nepieciešams nevienam no viņiem uzreiz sniegt specifisku medicīnisko palīdzību. Tomēr pēc tikšanās ar tuviniekiem viņi tika nogādāti uz slimnīcu netālajā Kopjapo pilsētiņā, kur viņiem mediķu uzraudzībā būs jāpavada divas dienas.
Čīles valdība solījusi, ka par varonīgajiem kalnračiem rūpēsies vēl vismaz pusgadu vai arī tik ilgi, līdz būs droša, ka katrs no viņiem ir spējis pilnvērtīgi atgūties pēc lielā pārdzīvojuma. Līdz šim ar iesprostotajiem ir strādājuši psihologi, kas viņus sagatavoja arī gaidāmajai sabiedrības un mediju uzmanībai, tomēr arī vislabākais treniņš nevar palīdzēt tikt galā ar gaidāmo slavu un galvu reibinošajiem finansiālajiem ieguvumiem.
Pirmajās dienās izglābtos un viņu ģimenes locekļus medīs visas pasaules mediji, lai uzzinātu ik detaļu par divus mēnešus ilgo dzīvi pazemē un, iespējams, iegūtu arī kādus skandalozus faktus. Jau tagad viņiem esot saplānotas vairākas tikšanās ar Čīles augstākajām amatpersonām, viņus pie sevis gribēs redzēt slavenie televīzijas sarunu šovi. Arī vairākas izdevniecības un filmu studijas jau piedāvājušas ienesīgus kontraktus.
Daudzi M. Sepulvedu, kurš pēc izglābšanas izcēlās ar atraktivitāti, jau iepriekš saskatījuši televīzijas personības talantu. Tomēr trešdien viņš šo ideju pilnībā noraidīja. «Vienīgā lieta, ko es no jums prasu, neizturieties pret mani kā pret mākslinieku vai žurnālistu, bet kā pret vienkāršu kalnraci,» sacīja M. Sepulveda. «Es piedzimu kā kalnracis un nomiršu kā kalnracis.»