Tieši viņas dēļ A. Šķēle esot nolēmis startēt kā apvienības _Par labu Latviju!_ saraksta līderis Zemgalē, jo «man šķiet, ka šajās vēlēšanās ir svarīgi daudzus jautājumus man ar viņu izdebatēt publiski,» intervijā LNT raidījumam _900 sekundes_ ceturtdien sacīja A. Šķēle, apgalvojot, ka viņam būtu vieglāk kandidēt Vidzemē, kur esot liels atbalsts.
Tiesa, pēc pērnā gada pašvaldību vēlēšanām situācija ir mainījusies, jo vairākās Vidzemes pašvaldībās - Gulbenes novadā, Valkas novadā un arī Jūrmalā - Tautas partija savas pozīcijas ir zaudējusi. Ja partijai nav mēra amata, tad tai var mazināties atbalstītāji arī Saeimas vēlēšanās. «Man šķiet, ka visa pamatā ir racionāls aprēķins. Nedomāju, ka Šķēle būtu Latgalē, ja tur būtu Ēlerte,» teica sociologs Aigars Freimanis, atbildot uz Dienas jautājumu, vai TP līdera lēmums izvēlēties Zemgali nav saistīts ar partijas veiktajiem politiķu popularitātes mērījumiem. Šie pētījumi tiek izmantoti tikai partijas «iekšējai lietošanai», taču no politiķu stāstītā bija radies iespaids, ka A. Šķēles reitings Vidzemē, kur visas partijas deleģē stiprākos kandidātus, ir mazinājies. TP līdera pārstāvis Romāns Meļņiks gan Dienai apgalvoja, ka tas neatbilst patiesībai. Aptauja liecinot, ka A. Šķēlem joprojām vislielākais atbalsts esot Vidzemē, nevis Zemgalē, bet konkrētus skaitļus atklāt viņš nevarot.
«Šķēle raujas kā nocieties bokseris ringā,» - tā A. Šķēles izteikumus par gaidāmo viņa un S. Ēlertes «divkauju» priekšvēlēšanu debatēs komentēja S. Ēlerte. «Protams, es labprāt debatēšu ar visu partiju pārstāvjiem, vienīgi ar citu sarakstu līderiem droši vien nāksies diskutēt biežāk, jo, kā mēs redzam, atbalsts Tautas partijai ir pat mazāks nekā PCTVL,» sacīja S. Ēlerte.
A. Freimanis uzskata, ka no A. Šķēles un S. Ēlertes diskusijas, ja tāda patiešām notiks, ieguvēji būšot abi. Abiem politiķiem kā viena līmeņa oponentiem būšot pievērsta lielāka uzmanība, abu attiecībām esot pietiekami ilga vēsture, un «tā varētu būt viegli jutekliska intriga kampaņā».
Intervijā LNT A. Šķēle stāstīja, ka savulaik saņēmis izteiktu S. Ēlertes un avīzes atbalstu, kam tikusi pakārtota redakcionālā politika, un ka zem redakcionālās neatkarības bieži taisītas politiskas vienošanās. S. Ēlerte uz to atbild, ka daudzi politiķi būtu gribējuši, lai viņiem būtu vienošanās ar Dienu. «Taču ar Dienu nekādas vienošanās nebija iespējamas. Diena gan pirms Šķēles, gan arī pēc par Latvijas prioritāru uzdevumu uzskatīja ilgtspējīgu integrāciju rietumos. Mūsu nostāja sakrita tikmēr, kamēr Šķēle vai kāds cits politiskais spēks darbojās šajā virzienā, un tā atšķīrās, redzot, ka Šķēle arvien vairāk virzās austrumu virzienā,» teica S. Ēlerte.