Izdos dažās nedēļās
ECT ir apstiprinājusi jau aprīlī pieņemto lēmumu par Abū Hamzas un vēl piecu terorismā apsūdzētu personu izdošanu ASV. Apsūdzētie bija iesnieguši apelācijas prasību, kurā apgalvoja, ka izdošanas gadījumā Amerikā pret viņiem izturētos necilvēcīgi un pazemojoši, ja viņiem piespriestu mūža ieslodzījumu bez apžēlošanas iespējām.
Piecu cilvēktiesību tiesnešu liela komisija noraidīja apelāciju, paziņojot, ka ASV cietumos ieslodzītajiem tiekot nodrošināti labāki apstākļi nekā ieslodzījuma vietās Eiropā, jo viņi varot skatīties televīziju, lasīt avīzes un nodarboties ar dažādām aktivitātēm. Līdz ar šo spriedumu viņiem ir liegta iespēja iesniegt apelāciju pēdējā instancē - ECT Lielajā palātā.
Gandarījumu par ECT lēmumu paudušas gan ASV, gan Lielbritānija, kas sola nokārtot izdošanas procesu «pēc iespējas drīzāk». Avots Lielbritānijas valdībā aģentūrai AFP sacīja, ka Abū Hamzas un četru pārējo apsūdzēto izdošana esot drīzāk vairāku nedēļu, nevis dienu jautājums.
Abū Hamzas izdošanai bija nepieciešami astoņi gadi. Lielbritānijas tiesībsargājošās iestādes viņu arestēja 2004. gadā pēc ASV pieprasījuma, bet 2006. gadā viņš tika notiesāts uz septiņiem gadiem par musināšanu slepkavot un rasu naida kurināšanu. 2008. gadā tikai dažas dienas pirms viņa nogādāšanas uz ASV ECT bloķēja Abū Hamzas izdošanu.
Izmantoja likumu
Ēģiptē dzimušais Abū Hamza ieradās Londonā 1980. gadā, kad apprecējās ar Lielbritānijas pilsoni un sāka strādāt par ārā sviedēju naktsklubā. Vēlāk viņš pievērsās fundamentālajam islāmam, bet 1990. gadā šķīra laulību un atgriezās Ēģiptē, kur kļuva par garīdznieku.
Zināms, ka pēc tam viņš devās uz Afganistānu, kur pēc kara ar Padomju Savienību sākās pilsoņu karš. Nav zināms, vai Abū Hamza Afganistānā karoja, bet deviņdesmito gadu vidū viņš Londonā atgriezās ar zaudētu labo roku un bez vienas acs. 1996. gadā viņš sāka darboties Finsberijas parka mošejā un ik piektdienu pēc lūgšanas parka apkārtnē uzrunāja musulmaņus, atklāti aicinot nogalināt neticīgos, raksta The Guardian.
Viņš to varēja darīt, pateicoties tā laika likumdošanai, jo reliģijas brīvība garantēja, ka neviens netiek sodīts par aicinājumu uz džihādu jeb karu pret neticīgajiem. Lielbritānijā milzu sašutumu savulaik izraisīja Abū Hamzas teiktais pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV: «Daudzi cilvēki priecāsies, lēkājot augšup un lejup.»
Gadiem vairākums britu bija neizpratnē par varasiestāžu nespēju tikt klāt radikālajam garīdzniekam, nupat tapis zināms, ka arī Lielbritānijas karaliene Elizabete II pirms vairākiem gadiem vērsusies Iekšlietu ministrijā ar jautājumu, kādēļ brīvībā atrodas cilvēks, kurš kūda uz vardarbību. ECT lēmums ļāvis britiem tikt no viņa vaļā.