Lielbritānija, tāpat kā liela daļa Eiropas valstu, piedzīvo ekonomiski smagus laikus, tāpēc konservatīvo premjerministra Deivida Kamerona nedaudz vairāk nekā gadu vecā valdība ir bijusi spiesta pieņemt vairākus nepopulārus lēmumus, tostarp par apjomīgu budžeta izdevumu samazinājumu.
Lielbritānijas sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojums ir iesaldēts uz diviem gadiem, līdz 2015. gadam plānots samazināt darbvietu skaitu vairāk nekā par 330 000, lai mazinātu valsts rekordlielo budžeta deficītu.
Tagad valdība ķērusies klāt arī pensijām. D. Kamerona Ministru kabineta rosinātās reformas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu valsts sektorā nodarbinātajiem līdz 66 gadiem līdzšinējo 60 vietā. Plānots arī palielināt darbinieku sociālās iemaksas - atsevišķos gadījumos pat līdz 50% - un turpmāk pensijas apmēru noteikt, balstoties uz vidējiem ienākumiem, raksta AFP.
Arodbiedrības visvairāk iebilst pret ieceri pensiju indeksāciju veikt saskaņā ar parasti zemāko patēriņa cenu indeksu (CPI), nevis saskaņā ar mazumtirdzniecības cenu indeksu (RPI). Turpretī valdība uzsver, ka izmaiņas ir taisnīgas un tautsaimniecībai nepieciešamas.
Streikā iesaistījās trīs skolotāju un pasniedzēju arodbiedrības, arī Skolotāju un lektoru apvienība, kas to darījusi pirmo reizi savas pastāvēšanas 127 gados, un civildienesta darbinieki. Streiks ietekmējis vairāk nekā 11 tūkstošus no 21 500 valsts skolām Anglijā, liecina Lielbritānijas Izglītības ministrijas dati. Bijušas slēgtas vairāk nekā 5600 skolu, daļēji mācību procesu nodrošināts 5000 skolās, vēsta BBC.
Ierastajā režīmā nestrādās muita, nodarbinātības dienests, nodokļu inspekcija un tiesas.