Vēl pāragri vērtēt, ko tieši nozīmē airBaltic šefa Bertolta Flika skatiens Lietuvas aviotirgus virzienā. Divas lietas ir pilnīgi skaidras jau tagad - tas nozīmē kaut ko labu Lietuvas ekonomikai un ko līdzvērtīgi sliktu Latvijai.
Nav jābūt avionozares ekspertam, lai saprastu - konkurence zemo cenu sektorā tepat kaimiņos mūsu aviokompānijai būs smags izaicinājums. Domājot reālistiski, nākotnē tā var izrādīties cīņa par airBaltic izdzīvošanu. Precedents šādam scenārijam jau ir - ironiskā kārtā, kas līdzīgs jau reiz norisinājies starp airBaltic un Lietuvas aviokompāniju, tikai pilnīgi pretējā virzienā. Toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera agresīvi atbalstīta, airBaltic spēja pilnībā izkonkurēt Lietuvas nacionālo kompāniju FlyLAL. Tas ļāva airBaltic pārņemt Lietuvas tirgu. Šobrīd vēsture atkārtojas pa apli, tikai spēcīgais valsts atbalsts ir Lietuvas pusē, savukārt mūsējā - bikla minstināšanās.
Ņemot vērā zaudējumus, kuri nākotnē varētu rasties Latvijas ekonomikai, atdodot kādreiz tik smagās cīņās izkarotās airBaltic pozīcijas, valdības reakcija liekas traģikomiska! Tā vietā, lai ministri censtos nosargāt valsts zīmolu un kompāniju Latvijā, darītu visu iespējamo, lai šis uzņēmums, par kuru mūs beidzot apskauž igauņi un lietuvieši, tiek darīts viss, lai panāktu pretējo. Satiksmes ministrija nekādu problēmu šādā nākotnes scenārijā neredz. Tam piebalso ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) - viņš vispār nesaprotot, kādēļ Fliks vēlas sākt uzņēmējdarbību Lietuvā. (21.09.2010., BNS)
Šeit nu būtu vietā paskaidrot: tāpēc, ka Lietuvas valdība aktīvi iestājas par investīciju piesaisti un ir gatava agresīvi aizstāvēt savas pozīcijas. Lietuvas valdība ir radījusi lielajam biznesam labvēlīgus apstākļus un ir izziņojusi pretimnākšanu uzņēmējiem. Lietuvas valdība meklē ceļus krīzes pārvarēšanai, radot uzņēmējiem interesantu vidi, kas nākotnē nozīmēs jaunas darbvietas un budžeta ienākumus. Mums par nelaimi, pašreizējās valdības manieres nozīmē, ka darbvietas un ienākumi tiek radīti Lietuvā, nevis Latvijā. Lietuvas premjers pats personīgi piedalās ārvalstu investoru ikdienas piesaistes procesos un burtiski velk lielās ārvalstu kompānijas valstī. Piemēri - Barclays Bank Viļņā ierīkojusi visas bankas atbalsta funkciju biroja ēku, ar IBM ir parakstīts līgums par zinātniskās izpētes centra atvēršanu, Kauņā atvērta Rynair bāze, uz ko pretendēja arī Rīga... Kur ir mūsu veiksmes stāsti?
Var, protams, diskutēt par Flika tīkojumu ētisko pusi, un tas arī nešaubīgi tiks darīts, tomēr viņš ir uzņēmējs. Un uzņēmēji zina, ka brīva tirgus apstākļi un tā pamatlikumi nav atcelti. Viņu vēlme ir strādāt vidē, kura ir labvēlīgāka un kurā gūt peļņu ir vieglāk.
Biznesam labvēlīgu apstākļu radīšana ir valdības kompetencē. Tādēļ Flika paziņojums par jaunu iespēju meklēšanu Lietuvā no uzņēmējdarbības viedokļa ir vairāk nekā saprotams.#
*a/s Diena valdes priekšsēdētājs