Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) atzīst - šāds «samazinājums būs ļoti sāpīgs», ar to jau esot pārkāptas viņa iepriekš nospraustās «sarkanās līnijas». Tomēr finanšu ministrs Einars Repše (JL) veselības aprūpes nozari minējis kā vienu no jomām, kurā vēl iespējama izdevumu samazināšana. I.Eglītis gan saka - vairāk samazināt nav iespējams, viņam arī neesot zināms, cik lielu samazinājumu vēl varētu prasīt.
Pacientus ietekmējošo daļu - ambulatoro un stacionāro veselības aprūpi - skars 16,3 miljonu latu samazinājums, atlikušie 23 miljoni tiks mazināti uz administrācijas izdevumu, valsts pārvaldes iestāžu reformas, attīstības izdevumu, valsts iestāžu un medicīnas darbinieku algu rēķina. Medicīnas darbiniekiem (izņemot ģimenes ārstu un ātrās palīdzības mediķus) algas plānots «nogriezt» par 20%, līdz ar to, piemēram, medicīnas māsa bez piemaksām saņems 200 latu pirms nodokļu nomaksas. «Prioritātes paliek bērnu ārstēšana, primārā veselības aprūpe, neatliekamā medicīniskā palīdzība, tās neskars samazinājums,» saka Egita Pole, Veselības ministrijas (VM) pārstāve. Arī valsts kompensējamajiem medikamentiem, kuriem valsts apmaksātā daļa saruka jau pavasarī, jauns «griezums» nav gaidāms.
Ambulatorajai aprūpei plānots 10% apjoma samazinājums, kas nozīmē samazināt apjomu radioloģijas izmeklējumiem, būs arī atsevišķu laboratorijas izmeklējumu tarifa samazinājums un izslēgšana no valsts apmaksātā «groza». I.Eglītis saka - nav plānots izslēgt nevienu no stacionārās aprūpes pakalpojumiem vai palielināt pacienta līdzmaksājumu, taču viņš prognozē, ka rindas uz plānveida palīdzību kļūs garākas.