Šogad Venēcijā B.Naumans ir oficiālais ASV pārstāvis, kura darbi izstādīti ne tikai nacionālajā paviljonā, bet arī divās Venēcijas augstskolās Universita Iuav di Venezia un _Universita Ca' Foscari_. «Naumanu fascinē ideja, ka, lai pilnībā apskatītu viņa ekspozīciju, jums būtu jāmēro ceļš starp dažādām izstāžu telpām, varbūt pa ceļam jūs pat apmaldīsieties. Šajā pilsētā, kas ir noslēpumu pilna un kur cilvēki ierodas, lai būtu pamanīti, Naumana idejas par izolāciju un pieejamību, publisko un privāto iederas īpaši labi,» norāda ASV ekspozīcijas kurators Karloss Basualdo.
Kas ir īsts mākslinieks?
B.Naumans tiek uzskatīts par postminimālistiskās video un performances mākslas pionieri, kurš savos darbos radikāli atklāj «disfunkcionālā neprāta tumšākās puses». Kas ir cilvēks? Kā viņš prezentē sevi pasaulei? Cik liela ir distance starp cilvēka «iekšējo» un «ārējo» stāvokli? Šiem jautājumiem Naumans pievēršas savā mākslas praksē. 67 gadus vecais mākslinieks ar sievu dzīvo Ņūmeksikas štatā, kur audzina zirgus un remontē žogus. Naumans nav publiska persona, viņš nav cieši saistīts ne ar vienu no mākslas «grupējumiem». ASV ekspozīcijā Brūss Naumans. Topoloģiskie dārzi Venēcijā tiek demonstrēti viņa darbi, kas tapuši no 1967.gada,- skaņu un video instalācijas, skulptūras un neona gaismu objekti. Amerikāņu paviljona fasādi rotā B.Naumana veidotais tērauda burtu uzraksts «The True Artist is an Amazing Luminous Fountain» (darba oriģināls radīts 1968.gadā) - «Īsts mākslinieks ir burvīga luminiscējoša strūklaka».
Enerģija un trāpīgums
Starptautiskā mākslas ekspertu žūrija, kas piešķir Venēcijas biennāles balvas, atzīmējusi Brūsa Naumana mākslas «enerģiju un trāpīgumu». «No cilvēciskās sāpes un trausluma ikoniskajiem iemiesojumiem līdz saturīgiem, spēcīgiem dūrieniem, kas izceļ mūsu niecīgumu un vājības, - Naumana darbs atklāj nozīmīguma būtību, kas izkristalizējas no bezgalīga valodas un formas atkārtojuma,» teikts žūrijas spriedumā.
Venēcijas biennāles svarīgākās sadaļas ir nacionālie paviljoni (šoreiz tos ierīkojušas 77 valstis) un starptautiskā izstāde Pasauļu radīšana, kuru veidojis ietekmīgais zviedru kurators Daniels Birnbaums. Zelta lauva labākajam māksliniekam, kurš piedalās ekspozīcijā Pasauļu radīšana, piešķirta vācietim Tobiasam Rēbergeram. Viņa veikums ir kafejnīcas dizains. Šī melnbaltā svītrainā kafejnīca, kuru atdzīvina luminiscējoši elementi, atrodas bijušajā Itālijas paviljonā, kas pārdēvēts par Izstāžu pili. Tai ir lemts kļūt par biennāles pastāvīgo aktivitāšu centru, tas darbosies arī tad, kad mākslas biennāles norises būs beigušās (biennāle tiek rīkota reizi divos gados; ekspozīcijas skatāmas līdz 22.novembrim). «Tobiass Rēbergers aicina skatītājus ārpus tradicionālā baltā kuba - izstāžu forma tiek izgudrota no jauna, un mākslas darbs pārtop par kafejnīcu. Šo pārmaiņu rezultātā sociālā komunikācija kļūst par estētisku pieredzi,» savu izvēli pamato žūrija. Par daudzsološāko jauno mākslinieku atzīta zviedriete Natālija Djurberga, kurai pasniegta Sudraba lauva. Māksliniece piedalās izstādē Pasauļu radīšana.
Goda lauvas
Diena jau ziņoja, ka goda Zelta lauvas par mūža ieguldījumu šoreiz piešķirtas Joko Ono un Džonam Baldesari - šo lēmumu pieņēmusi Venēcijas biennāles valde, pamatojoties uz biennāles kuratora Daniela Birnbauma izvēli. «Joko Ono ir viena no radikālā feminisma kustības iniciatorēm. Kopš 50.gadu beigām viņa bija pamanāma figūra Eiropas, Japānas un ASV mākslas scēnā. J.Ono paveikusi interesantus darbus, vēl pirms viņa apprecējusies ar Džonu Lenonu un kļuvusi par popa ikonu. Amerikānis Džons Baldesari ir izcils mākslinieks, pasniedzējs un iedvesmas avots daudzām paaudzēm, tas bija tikai laika jautājums, kad viņš gūs atzinību, ko sen bija pelnījis,» uzsver D.Birnbaums.