Trīs čečeni nošauti 16. septembrī gaišā dienas laikā. Viens no upuriem ir Berghadžs Musajevs, Ziemeļkaukāza nemiernieku kustības Kaukāza emirāts biedrs un tās līdera Doku Umarova ciešs sabiedrotais. Noslepkavotos Krievija tur aizdomās par vairākiem terora aktiem, arī sprādzienu Maskavas Domodedovas lidostā.
Slepkavībā varētu būt iesaistīti astoņi vai deviņi Krievijas aģenti, kas ieradušies Turcijā septembra sākumā. Izmeklētāji uzgājuši kāda 55 gadus veca Krievijas pilsoņa Aleksandra Žarkova pasi, kas, visticamāk, piederējusi operācijas vadītājam. Vīrietis, pieņemdams citu identitāti, varētu būt pametis Turciju. Līdzīga nāve čečenus, kas sacēlušies pret Kremļa atbalstīto Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova režīmu, piemeklējusi arī Dubaijā, Katarā un Vīnē, norāda The Daily Telegraph.
Krievija izvairījusies komentēt tās iespējamo saistību ar noziegumu. Tomēr 2006. gadā toreizējā prezidenta Vladimira Putina parakstīts likums ļauj slepenā dienesta darbiniekiem ārzemēs nogalināt «teroristus».