Pirms vēlēšanām Sociāldemokrātiskajai partijai, lielākajam opozīcijas spēkam, paredzēja vairāk nekā 25% vēlētāju atbalstu, un partijas līderis neslēpa, ka vēlēšanu rezultāti «nav gluži tādi, kādus mēs gaidījām», vēstīja BBC. Sociāldemokrāti gatavi sarunām ar citām partijām par koalīcijas izveidi, taču likuši noprast, ka nevēlas sadarboties ar centriski labējām partijām, tostarp agrāk valdošo Pilsoniski demokrātisko partiju (ODS).
Pirms piektdien un sestdien notikušajām vēlēšanām sociāldemokrāti bija iecerējuši vienoties ar Komunistisko partiju, kas ieguva vien trešo vietu ar 14,91% balsu.
Otrajā vietā ar 18,65% ierindojusies miljardiera Andreja Babiša pirms diviem gadiem izveidotā partija ANO, ko sauc par lielāko ieguvēju vēlēšanās. Partija - jaunpienācēja - ieguva tikai par 2% mazāk nekā sociāldemokrāti, garantējot sev 48 no 200 vietām parlamentā.
«Šajās vēlēšanās skaidri uzvarējušas protesta partijas, kas norāda uz to, cik ļoti čehiem apnikusi līdzšinējā politika, korupcija un vājā ekonomika,» The New York Times uzsvēra politikai veltītā čehu žurnāla Tyden redaktora vietnieks Jaroslavs Plesls.
Ārkārtas vēlēšanas izsludinātas pēc tam, kad vasarā parlaments nobalsoja par savu atlaišanu. Čehijas politisko vidi satricināja korupcijas un spiegošanas skandāls, kurā ierauts bijušais premjers Petrs Nečass. Viņa pārstāvētā ODS šajās vēlēšanās ieguva tikai 7,72% balsu.