Eiropai nepieciešama jauna domāšana. Eiropai tas nozīmē vispirms atzīt, ka mēs visi esam uz viena kuģa. Mums jāapvieno spēki, lai panāktu mērogu un efektivitāti, kas nepieciešama globālo procesu dalībniekam, un aizsargātu savas vērtības pārmaiņu skartajā pasaulē. Mums ir vajadzīgs izšķirošs kurss Eiropai. Mēs nedrīkstam pieļaut šaubas par to, ka mēs esam gatavi kopīgām reformām. Šādam kursam nepieciešams pilnībā izveidot padziļinātu un īstu ekonomisko savienību, kas balstās uz politisku savienību.
Pirmām kārtām mums nepieciešama izaugsme. Valstu līmenī tas nozīmē, ka jāveic strukturālās reformas, kas ir atliktas jau desmitiem gadu, jāvēršas pret individuālām interesēm un jāveic reformas darba tirgū, lai līdzsvarotu drošību un elastību. Eiropas līmenī tas nozīmē, ka mums jābūt izlēmīgākiem, nojaucot šķēršļus - fiziskos, ekonomiskos un digitālos. Ir jāvienojas par Eiropas Savienības budžetu, kas ir vērsts uz ieguldījumiem, izaugsmi un reformām. Tas izdosies vienīgi, balstoties uz taisnīgumu un līdztiesību. Dažviet Eiropā vērojama patiesa sociālā ārkārtas situācija. Es nepiekrītu, ka Eiropas sociālais modelis ir miris. Efektīva sociālās aizsardzības sistēma, kas sniedz palīdzību tiem, kam tas ir nepieciešams, nav kavēklis labklājībai.
Visā Eiropas Savienībā norit reformas un konsolidācijas pasākumi. Tiek ieviesti kopīgi finanšu atbalsta mehānismi, un Eiropas Centrālā banka ir nerimstoši apliecinājusi, ka tā atbalsta eiro. Šoruden mums ir iespēja nonākt pagrieziena punktā attiecībā uz Grieķiju. Mēs to varam paveikt, ja Grieķija novērsīs jebkādas šaubas par tās apņēmību veikt reformas, kā arī ja visas pārējās valstis novērsīs jebkādas šaubas par apņēmību Grieķiju paturēt eirozonā. Ja Grieķija ievēro saistības, tai būtu jāpaliek mūsu ģimenes lokā. Tai būtu jāpaliek eirozonā.
Eirozonas integritātes nodrošināšana ir mūsu vissteidzamākais uzdevums. Par to ir kopīgi atbildīgas dalībvalstis un Kopienas iestādes. Visiem būtu jārespektē Eiropas Centrālās bankas neatkarība. Mums pilnībā jāizveido ekonomiskā un monetārā savienība. Mums ir jāizveido banku savienība un fiskāla savienība.
Krīze ir parādījusi - kamēr bankas kļuva transnacionālas, noteikumi un uzraudzība palika nacionāli. Un tiklīdz sākās ķibeles, rēķins bija jāsamaksā nodokļu maksātājiem. Šonedēļ mēs ierosinājām izveidot vienotu Eiropas uzraudzības mehānismu, un tas ir milzīgs lēciens uz priekšu, banku savienības stūrakmens, kas atjaunos uzticību banku uzraudzībai.
Eiropai nepieciešama arī fiskāla savienība. Vienas dalībvalsts ekonomikas lēmumi ietekmē pārējās. Tāpēc mums nepieciešama ciešāka ekonomikas politikas sadarbība, ko nodrošinās Eiropas Komisija kā neatkarīga Eiropas iestāde. Komisija šoruden nāks klajā ar tiesiskā regulējuma elementiem ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai.
Ja mēs vēlamies, lai ekonomiskā un monetārā savienība būtu sekmīga, paralēli jāveido politiska savienība. Šajā nolūkā mums jāveido Eiropas sabiedriskā telpa, kurā Eiropas skatījumā apspriest Eiropai nozīmīgus jautājumus. Vislabāk to var sasniegt, stiprinot Eiropas Parlamentu un veidojoties īstām Eiropas politiskajām partijām. Tas virzītos uz priekšu, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā visas Eiropas politiskās partijas izvirzītu savus kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam.
Politiska savienība nozīmē arī izvērst savu rīcību atbilstoši savai globālajai lomai. Mūsu iedzīvotājiem un jaunajai pasaules kārtībai vairāk nekā jebkad nepieciešama aktīva un ietekmīga Eiropa, Eiropa, kas turas pie savām vērtībām. Baisā situācija Sīrijā mums atgādina, ka mēs nevaram atļauties vērot no malas.
Mums jāvirzās uz nacionālu valstu federāciju. Nevis uz supervalsti, bet uz nacionālu valstu demokrātisku federāciju, kas var stāties pretim mūsu kopīgajām problēmām, daloties suverenitātē tā, lai katra valsts spētu labāk kontrolēt savu likteni. Tam ar laiku būs nepieciešams jauns līgums. Visā Eiropā jānotiek plašām diskusijām. Eiropa nevar būt tehnokrātiska, birokrātiska vai diplomātiska. Tai jābūt arvien demokrātiskākai. Pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija nāks klajā ar savām idejām par nākotnes Eiropas Savienību. Mēs laikus šādām diskusijām izvirzīsim skaidras idejas par līgumu grozījumiem. Eirozonai un tās dalībniekiem ir nepieciešama dziļāka integrācija, tai jābūt pieejamai visām dalībvalstīm. Eiropā vairs nav vajadzīgi mūri, kas mūs sadala.
Šāds ir to lēmumu vēriens, kuri ar laiku būs jāpieņem dalībvalstīm un to iedzīvotājiem. Mums jāizmanto 2014. gada vēlēšanas, lai mobilizētu visus proeiropeiskos spēkus. Mēs nedrīkstam ļaut populistiem un nacionālistiem noteikt negatīvu darba kārtību. Es aicinu ikvienu, kurš sevi sauc par eiropieti, piecelties kājās un uzņemties iniciatīvu šajā diskusijā. Jo Eiropas atbalstītāju vienaldzība vai pesimisms ir vēl bīstamāki par Eiropas pretinieku skepsi.
Daudzi teiks, ka ambīcijas ir pārāk lielas, ka tas nav reāli. Es nepiekrītu. Reāla ir tāda virzība uz priekšu, kas mūs padara stiprākus un vienotākus. Ja ir kāda nosliece, lai tā ir nosliece uz cerību. Mēs to varam paveikt. Ja mēs esam lepni būt eiropieši. Ja mēs pieliekam kopīgus pūliņus. Iepriekšējās paaudzes ir pārvarējušas vēl lielākus izaicinājumus. Tagad šai paaudzei jāapliecina, ka mēs esam gatavi savam uzdevumam.