Lūst riteņi
Gaisa temperatūras svārstības ap nulle grādiem, kad dienā ir plusi, bet naktī - mīnusi, ir vislabvēlīgākie apstākļi, lai bedres rastos. Ja asfalta segums nav jauns, bet ar plaisām, spraugās satek ūdens, kas sasalstot tās izpleš vēl lielākas. Automašīnu radītās slodzes ietekmē plaisas sāk drupt, un bedres rodas dažu stundu laikā.
Pēdējās dienās to uz ceļiem netrūkst, liecina Dienas novērojumi un autovadītāju sūdzības. Pagājušajā nedēļā uz šosejas Rīga-Ventspils avarēja pasažieru autobuss. Tam, iebraucot milzu bedrē, nolūza ritenis. Pasažieri negadījumā necieta, taču, lai turpinātu ceļu, visiem nācās gaidīt ierodamies rezerves autobusu. Pārvadātājs Nordeka pret ceļu uzturētāju ar prasību par materiālo kompensāciju pagaidām nedomā vērsties, jo tādi ceļi tagad ir visur, saka kompānijas pārstāvis Sergejs Konopijevs.
Līdz jūlijam salabos
«Nav būtisku priekšnoteikumu, lai šis pavasaris būtu sliktāks nekā iepriekšējie. Drīzāk pretēji,» pēc tikšanās ar Latvijas valsts ceļu (LVC) un LAU pārstāvjiem pirmdien mierināja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Noturīgā sala dēļ šoziem bedres veidojušās mazāk nekā citus gadus - janvārī un februārī tās salabotas 1500 kvadrātmetru apmērā, bet citus gadus - 2900 m2 platībā.
Lai arī finansējums valsts autoceļu remontēšanai šogad piešķirts mazāks, salīdzinot ar pagājušo gadu, aizlāpīto bedru daudzumu plānots palielināt par 12%, jo optimizēta LAU darbība, samazinot personāla izmaksas par 40%, un avārijas bedrīšu remontēšana kļuvusi par 9% lētāka. Taču masveidīgu remontu atbildīgie dienesti varēs sākti tikai tad, kad laikapstākļi atbildīs tehnoloģiskajām prasībām, proti, vidējā diennakts gaisa temperatūra būs vismaz plus pieci grādi.
Līdz tam tiek labotas tās bedres, kuras rada avārijas risku. Tās aizklāj ar auksto asfaltu, kas nav tik efektīva metode kā bitumena emulsija, ko var izmantot tikai siltajā gada laikā, tādēļ jau drīz aizlāpītās bedres atkal var atnākt vaļā, skaidro LAU valdes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš.
LAU plāno līdz 1. jūnijam bedres salabot uz visiem A klases jeb galvenajiem autoceļiem, līdz 15. jūnijam - uz reģionālās nozīmes ceļiem, bet līdz jūnija beigām - mazākas nozīmes ceļiem.
Mazās ielas nelāpīs
Par daudziem ceļiem un ielām jāatbild pašvaldībām, un K. Gerhards jau paguvis izteikt piezīmi Rīgas pašvaldībai, ka tā «grib labāk miljonu tērēt tūrismam un tikai pusmiljonu ceļu remontam».
Rīgas domes Satiksmes departamentā Dienu informē, ka bedru lāpīšanai pilsēta šogad piešķīrusi 415 tūkstošus latu, kas ir uz pusi mazāk nekā pērn. «Ierobežotā budžeta apstākļos bedrīšu remontu plānots nodrošināt pilsētas maģistrālajās ielās, pa kurām kursē sabiedriskais transports, un uz tiltiem. Savukārt rajona nozīmes ielās būs iespējams veikt tikai to bedrīšu remontu, kas nepieciešams avārijas situāciju novēršanai,» saka departamenta pārstāvis Andris Binde.
Rīgas dome par 50% samazinājusi līdzekļus jauna asfaltbetona seguma uzklāšanai, kas šogad paredzēts 16 ielu posmos, turpretim divkāršojusi naudu ielu rekonstrukcijai, tiesa, tās pietiks tikai trim.
Nepietiekami iegulda
Inženierzinātņu doktors un Rīgas Tehniskās universitātes profesors Juris Naudžuns bedrainos Latvijas ceļus sauc par «ielaistu un hronisku problēmu», kas radusies, pienācīgi neremontējot un neatjaunojot ceļu segumu daudzu gadu garumā. «Tagad bedres ir vienkārši jātaisa ciet, lai cik tas ir nelietderīgs un nepateicīgs darbs,» viņš uzsver.
LVC valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže piekrīt, ka ieguldījumi ceļu seguma atjaunošanā neatbilst to faktiskajam stāvoklim: «Katru gadu vajadzētu 800 kilometru atjaunot, bet mēs atjaunojām 500-600 kilometru, tagad - 200 kilometru.»