Latvijas attīstībai (LA) dibināta pirms diviem gadiem, tajā ir 264 biedri. Tas bija viens no pieciem jaunajiem spēkiem, kas startēja 12. Saeimas vēlēšanās, bet atšķirībā no Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai Saeimā neiekļuva - par Latvijas attīstībai nobalsoja 8156 jeb 0,89% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Toreiz vēlēšanu apgabalu līderi bija J. Pūce, Edgars Jaunups, Rihards Pīks, Einars Repše un Vladimirs Reskājs. Divi no viņiem kongresa tribīni vairs neizmantoja.
Latvijas attīstībai uz politiskās skatuves uzveda bijušais Jaunā laika līderis E. Repše, kuru atbalstīja arī pazīstami uzņēmēji, viņus vairs starp delegātiem nemanīja. Arī E. Repše kongresā vairāk bija kā novērotājs, kaut arī joprojām ir valdes loceklis. Uz Dienas jautājumu par tagadējo nodarbošanos bijušais premjers E. Repše atbildēja: «Esmu brīvmākslinieks. Latvijā es nevienam neesmu vajadzīgs.» Viņš piedaloties starptautiskajās konferencēs, piemēram, Horvātijā, Ukrainā, kur uzstājoties ar lekcijām. Uz vaicāto, kādu redz LA nākotni, E. Repše atbildēja: «Nav runa par partiju. Runa ir par valsts nākotni, ko nevarēs nodrošināt bez politiskās gribas veikt reformas. Mums bija kvalitatīvs piedāvājums, bet diemžēl tas netika saklausīts.»
V. Reskājs telefona īsziņā atzina, ka aiziešana no LA emocionāli nav bijis viegls lēmums. «Taču es neredzēju vairs sev vietu šajā partijā. Tās tēmas, kas bija prioritāras, dibinot partiju, palika ēnā, bet par centrālo jautājumu kļuva Kopdzīves likums, kas bija pārsteigums vairākiem biedriem. Uz tādiem pamatiem negribu būvēt savu politisko karjeru,» atzina V. Reskājs. Priekšsēža ziņojumā bija norādīts, ka no LA ir aizgājuši 16, bet iestājušies 42 jauni biedri. LA mērķis ir dubultot tās skaitlisko sastāvu, izvēršot aktīvu jaunu biedru piesaistes kampaņu sociālajos tīklos. No agrākajiem LA kodola cilvēkiem kongresā vēl piedalījās Andrejs Žagars, Baiba Fromane un Emīls Jakrins.
Pirms kongresa Diena uzklausīja arī Vienotības tā dēvētā liberālā spārna domas par LA, bet nekas neliecināja, ka šie cilvēki plānotu pievienoties J. Pūces vadītājai partijai. Varēja noprast, ka iemesls, iespējams, ir arī tas, ka viens no LA faktiskajiem līderiem ir bijušais Jaunā laika biedrs E. Jaunups, ar kuru savulaik bijušas viedokļu atšķirības. Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles atbilde gan bija diplomātiskāka: «Man ir simpātiska viņu jeb faktiski viena cilvēka [domāts Juris Pūce] enerģija, kā arī skaidrs ideoloģiskais pozicionējums. Viņiem joprojām ir mērķtiecīga kampaņa medijos, kas liecina par labām attiecībām ar sponsoriem. Taču šī partija vairāk pārstāv ultraliberālo galu, un neesmu pārliecināta, vai tas sakrīt ar Latvijas liberāļu gaidām.»
J. Pūce runā sacīja: «Pirmo gadu mēs iesākām ar lielām cerībām un noslēdzām ar vilšanos. Otro gadu sākām ar apņēmību.» Viņš, tāpat kā E. Jaunups un vēl vairāki debatētāji, uzsvēra centienus veidot modernu Rietumu valsti. Runātāji kritizēja Saeimas noteiktās tikumības normas un sabiedrībā īstenoto «neiecietību pret homoseksuāļiem», kā arī vēršanos pret bēgļu uzņemšanu. E. Jaunups atgādināja, kā pēc Aināra Šlesera vadītās Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas Satversmē ir nostiprināts laulības jēdziens kā savienība starp vīrieti un sievieti, kas, viņaprāt, «aizcirta durvis tolerancei pret dažādu formu kopdzīves modeļiem». Partijas biedra Ritvara Tauriņa vadībā LA veidos arī savu uzņēmēju klubu. LA ir bijusi aktīva - tā rīkojusi piketu pie Saeimas pret Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, kā arī vērsusies Satversmes tiesā par nepieņemamo uzņēmumu valdes locekļu papildu atbildības regulējumu. Portālā Mana balss LA rosināja arī parakstu vākšanu par valsts līdzfinansējuma saglabāšanu privātajiem bērnudārziem. J. Pūce kritizēja haotisko un neprognozējamo valsts nodokļu politiku. LA ir savs piedāvājums izglītības, kā arī veselības sistēmas reformai.