Kopējā nodokļu mazināšanas ietekme uz valsts budžetu nākamgad varētu sasniegt aptuveni 100 miljonus latu.
Finanšu ministrija (FM) piedāvājusi visai pieticīgu scenāriju darbaspēka nodokļu mazināšanai, kur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no nākamā gada sākuma saruktu par vienu procenta punktu (no 25% uz 24%), bet neapliekamais minimums tiktu palielināts no 45 līdz 60 latiem (agrāk publiskajā telpā figurēja 90 lati). «Izskatīt iespēju par PVN samazināšanu mēs piekrītam tikai kopā ar darbaspēka nodokļu mazināšanu. Darba devēju viedoklis ir, ka darbaspēka nodokļi ir numur viens, kas jāmazina,» sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, atzīstot, ka FM piedāvātais IIN samazinājums par vienu procenta punktu ir visai neliels. Noprotams, ka viena no sociālo partneru prasībām ir no nākamā gada palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām (šobrīd 70 latu), turpināsies arī sarunas par neapliekamo minimumu - kad un kādā apjomā tas ieviešams. IIN samazināšana un minēto nodokļa atvieglojumu pieaugums dotu jūtamāku efektu uz iedzīvotāju ienākumiem, īpaši cilvēkiem ar zemākām algām, kuru ģimenēs aug vairāki bērni.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes norādīja, ka galvenais diskusiju objekts tuvākajās nedēļās būs par darbaspēka nodokļu mazināšanu, par ko esot jāgūst skaidrība, vēl pirms tiek pieņemts lēmums par PVN mazināšanu. «Mums ir skaidri jārāda, ka turpinām virzīties uz eirozonu, un tieši tāpat mums jārāda, ka pildām solījumus attiecībā uz konkurētspējas kāpināšanu, kas primāri ir darbaspēka nodokļu mazināšanas jautājums.» Atbildot uz Dienas jautājumu, cik lielam būtu jābūt darbaspēka nodokļu efektīvās likmes (IIN, neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamajiem) samazinājumam, D. Pavļuts piesauca deviņus procentpunktus trīs gadu laikā, kas atbilst valdības deklarācijā solītajam. Viņaprāt, nākamajā gadā efektīvās likmes samazinājumam būtu jābūt par diviem līdz trim procentpunktiem, «lai uzņēmējdarbības vide to uztvertu kā pietiekamu signālu». Jūtams darbaspēka nodokļu samazinājums ilgu laiku bijis gan Vienotības, gan Zatlera Reformu partijas solījums ar mērķi celt Latvijas konkurētspēju un mazināt ēnu ekonomiku.
Tuvākajās nedēļās FM precizēs savu piedāvājumu, lai to varētu skatīt valdība. Nesen publiskotā ideja par īpaši zemu PVN likmi pārtikai pašlaik vairs apspriesta netiek, jo šāds risinājums Lietuvā esot izgāzies.
PVN samazināšana no 1. jūlija šāgada budžeta ieņēmumus varētu samazināt par 16,5 miljoniem latu, bet nākamgad - par 40,5 miljoniem. Realizējot FM ieteikto IIN samazinājumu par vienu procentpunktu un neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 60 latiem, budžeta ieņēmumi saruktu par aptuveni 60 miljoniem latu. Tātad kopumā nākamgad ieņēmumi saruktu par 100 miljoniem latu. Jāņem arī vērā, ka IIN ir galvenais pašvaldību ienākumu avots.
Kā Diena jau rakstīja, ideja par PVN mazināšanu galvenokārt saistīta ar valdības mērķi mazināt inflāciju (pāreja uz 21% inflāciju mazināšot par 0,5 procentpunktiem, lēš FM), lai izpildītu eiro ieviešanai nepieciešamo Māstrihtas kritēriju. Pašlaik gan nav skaidrs, kā valdība panāks, lai tirgotāji samazinātu cenas.