Neapšaubāmi gada centrālais notikums ir oktobrī notikušās 10. Saeimas vēlēšanas, un grūtākais posms bija laikā, kad šīm vēlēšanām bija jāgatavojas. Valdība strādāja mazākuma valdības apstākļos, un tas bija pietiekami sarežģīts posms. Pietiekami smaga bija arī valsts budžeta sagatavošana un apstiprināšana.
Pēdējā valdības sēdē tika pieņemti lēmumi veselības aizsardzības jomā, viens no tiem par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, kas no 1. jūlija nesniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību. Kāpēc ir šāds lēmums, turklāt tik pēkšņs?
Valdības sēdē gan no nozares pārstāvjiem, gan vairākām citām pusēm dzirdējām kritiku par šo lēmumu un Veselības ministrijai uzdevām nākamā gada pirmajā ceturksnī vēlreiz šīs iespējamās izmaiņas izvērtēt, pārrunāt ar nozari, jo viens no problemātiskajiem jautājumiem ir tas, ka šīs izmaiņas nav praktiski izdiskutētas ar nozari. Īstenojot reformas, ne vienmēr lēmumi, kas tiek pieņemti, ir populāri. Bija vesela virkne grozījumu, kas bija nepieciešami, tāpēc kopumā mēs šos MK noteikumu grozījumus neapturējām.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atnesīs uz valdību savu priekšlikumu paketi?
Tie lēmumi, kas saistīti ar izdevumu samazinājumu, faktiski ir jau pieņemti. IZM nākamgad jārisina divi būtiski jautājumi - viens ir par augstākās izglītības reformu, kas ir diezgan novēlots jautājums, bet līdz šim no IZM nav bijusi pietiekama iniciatīva. Otrs jautājums ir par profesionālās izglītības finansējuma modeli, kur IZM ir piedāvājusi vairākas izmaiņas, kas ir jāizdiskutē, un tās varētu stāties spēkā ar nākamo mācību gadu.
Kāpēc tika nomainīta Latvijas pasta vadība?
Tas vairāk ir jautājums Satiksmes ministrijai. Es pārrunāju situāciju ar satiksmes ministru, bija vairāki iebildumi pret bijušo Latvijas pasta vadību, arī par nepieturēšanos pie biznesa plāna. Galvenais uzstādījums ir, lai izmaiņas nestu uzņēmuma darbības uzlabojumus. Tas ir akcionāru sapulces lēmums, valdībā tas netiek izskatīts, mēs uzticamies ministram un ministrijai. Galvenie būs Latvijas pasta darbības rādītāji.
U. Auguļa izteikumi, ka prioritārais virziens, attīstot dzelzceļu, ir Latvija-Krievija, nevis Latvija-Rietumeiropa, ir viņa domas vai valdības pozīcija?
Šis ir valdības jautājums. Galvenais ir ekonomiskais pamatojums. Par Rail Baltica savulaik bija ļoti ambiciozi plāni to veidot kā dzelzceļu ar Eiropas sliežu platumu, tomēr no šiem plāniem esam atteikušies augsto izmaksu dēļ. Rīgas-Maskavas ātrvilciens ir laba ideja, bet ir jāredz ekonomiskais pamatojums, iespējamie finanšu avoti, lai par šo projektu varētu spriest.
Pēc Finanšu ministrijas izstrādātā pamatojuma pirms vēlēšanām tika solīts, ka budžeta konsolidācijas veids būs vienu trešdaļu iegūt no nodokļu celšanas un divas trešdaļas ietaupīt, bet iznāca otrādi.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas ietekmēja šo proporciju, bija par otrā līmeņa pensiju iemaksām. Mēs izskatījām variantu, ka šīs iemaksas samazinātu līdz nullei, tad fiskālais efekts būtu pāri par 100 miljoniem latu. Sarunās ar aizdevējiem esam atraduši kompromisu, ka mēs šīs iemaksas nesamazinām, bet arī nepalielinām, neejam uz 4%, bet paliekam 2% līmenī, kas aizvien pret bāzes scenāriju dod 45 miljonu latu ietaupījumu. Tā ir izdevumu pozīcija, kas ir ietekmējusi proporciju.
Bet tad, kad jūs gājāt pirms vēlēšanām un stāstījāt sabiedrībai, kā konsolidēsiet budžetu, jūs varējāt pateikt - mēs vēl nezinām, mums nav pabeigtas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Ja jūs, mediji, piekristu tik vienkāršām atbildēm, iespējams, jums tā arī atbildētu, bet diez vai jūs paši piekristu, ja jums atbildētu - nē, nē, par to mēs jums pastāstīsim vēlāk, mums nav gala vienošanās.
Kādi, jūsuprāt, ir iemesli, kāpēc latviešu tauta iet mazumā?
Demogrāfiskā situācija arī visā Eiropā ir negatīva, pie mums dzimstības koeficients ir loti zems, sabiedrība noveco un iedzīvotāju skaits samazinās. Cerēt uz brīnumiem un ātriem risinājumiem nav pamata, jo demogrāfiskajiem procesiem ir inerce. Repšes valdības laikā mēs ieviesām tās saucamās māmiņu algas, tā ir joma, ko mēs esam centušies budžeta samazināšanas laikā nosargāt, bet ar pabalstiem nav pietiekami. Bērnudārzu pieejamība nav tik akūta kā pirms pieciem vai desmit gadiem. Mums jādomā, kā veicināt to cilvēku atgriešanos, kas izbrauc no Latvijas.
Kas, jūsuprāt, ir trīs labākās un trīs sliktākās latvieša īpašības?
Labākās īpašības nosaukt ir vieglāk - strādīgums, pamatīgums un godaprāts. Negatīvās īpašības, kas latviešiem bieži tiek pārmestas, ir kašķīgums, nespēja sadarboties, ir slavenais teiciens «Kur divi latvieši, tur trīs partijas».
Vai nācijas gars Latvijai ir labs?
Jā, jo citādi mēs nebūtu atjaunojuši neatkarību. Kritiskos brīžos mēs spējam savākties, ko mēs redzam arī šajā krīzes laikā. Neraugoties uz visām grūtībām, Latvija ir kļuvusi Eiropas valstīm par paraugu, kā pārvarēt krīzi, un laikā, kad krīze bija vissmagākā, uzplauka dažādi labdarības pasākumi, ziedotās summas krietni pārsniedza tās, ko ziedoja treknajos gados.